Pāris dienas nodarbojos ar sava rakstāmgalda savešanu kārtībā, atbrīvojos no nevajadzīgām lietām (=mēsliem). Rezultātā miskastē nokļuva lielais veikala maiss, kas pilns ar man nu vairs nevajadzīgām lietām.
Veicot šo darbu atradu pirms sazin cik tur gadiem saņemtās vēstules (nav grūti iedomāties, kas gan vēl atradās manā galdā, ja tur bija kaut kas ŠĀDS). Agrāk ļoti aktuāli bija ar kādu sarakstīties, kaut gan tas patiešām bija visai bezjēdzīgi, jo šī padarīšana ātri vien apnika. Dažas no šīm vēstulēm pat palasīju, jauka un visnotaļ interesanta lasāmviela :D Lūk, piedāvāju uz ātru (drebošu) roku sabildētos šedevrus:
Nu un nobeigumā no manas puses necilvēcīga, nekaunīga un amorāla rīcība, jo par tādu lietu smieties ir vienkārši cūcīgi (a ko darīt, ka es tāda :D).
Cilvēki, esiet labi un palīdziet tuvākajam, kurš gaida no jums atbalstu, savādāk Taņai ir galīgi skumji (Taņa tagad jau būs paaugusies un palikusi smuka, smuka). Āmen! [LOL]
Mja, jaunībā man ar dikti patika sarakstīties, jo tad vēl nezināju kas ir e-mail :D Arī nesen kārtoju savu skapi un smaidot lasīju tās n-tās vēstulītes. Saturs ar līdzīgs tavējām :D Un par to Taņu :D Tu tomēr esi asprāte :D :D
ak, jel…bet nu, ja tā parakājas savās senajās sajūtās un apjausmās, tad visas šīs lietas likās ļoti nopietnas, vai ne?
P.S. Taņa kļūs megapopulāra :)
veikala maisiņu krājējs rullē! kāda viņam tā istaba izskatījās? laikam kā konteiners :)
un vai tev tagad ir tik daudz draugu ka no viņiem nevari “atkratīties”? bāc kā par to vēstuli ierēcu! :D
Jeezus te var galus atdot! Ar kaadaam tik personiibaam nenaacas tev komuniceet- viens kraaj veikalu maisinjus, vienam ir personibas dubultoshanaas, cita uzskata ka patiik puisim, kurs ar savu draugu vinju pataisa par apsmieklu izgjeerbjot liidz ljifonam! ehhhzzz! buus man arii jaapalasa manas apputeejusaas veestuliites!
Lasot gandriz neapkritu otradi… :D Tadi teksti.
Ta mode bija baiga, atceros sava laika, kad biju mazins man 10 lati vien menesi aizgaja pastmarkas un aploksnes. Mamma bija sasutusi, jo tajos laikos tas bija daudz.
Sviests, viena diena es izdomaju ka sitas viss sviests jabeidz, sadedzinaju visas vestules un ari visas kas naca vienkarsi dedzinaju nemaz nelasidams. :D
Es nekad neizrāvos ar vēstuļdraugu meklējumiem. Man vēljoprojām ir vēstuļu paka, ko nespēju izmest, jo tās ir patiesi nopietnas, lai arī bērnišķīgas labākās draudzenes vēstules. Nepavisam nav līdzīgas Zemenes piemēriem.
Ko lai dara, ja vienīgā vislabākā draudzene dzīvo ~1000 km attālumā. Piedzīvoti laiki, kad vēstules bija vienīgais saziņas līdzeklis.
Kaut arī tagad ir iespēja sūtīt sms katru dienu, nezūd vecais ieradums – vēstules abpusēji sīki apraxtītu 4 A4 formāta rūtiņu lapu garumā. :)
P.S. 1-mā nobildētā vēstule ir LIELISKA! :D
Es sava muza nekad neesmu nosutijis vestuli [parasto] :)
Mana miila nedziivo aiz okeaana, bet gan te pat, mana monitoraa baalaa…
Krāt veikalu maisiņus patiešām nav normāli… :D
LOL!!
[iekšas izzviegtas, rupjāk izsakoties]
Sema gan bija forša! Pag, viņai bija tas draugs Ivars un tante – Vaira Vīķe – Freiberga?
Nē, šis nudien ir gada izcilākais raksts. :D
Nu jā, būtu es aizrāvusies ar vēstuļu rakstīšanu, būtu saķērusies ar Zemeni, tad būtu vēl interesantāk..
hei, bet ideja maisā! [t.i. jāiemēģina tagad tāds joks. šādā vecumā]
un galu galā —> Taņa dzīvo Karostas teritorijā. Njā, nebrīnos, kāpēc viņai ar tiem draugiem tā pašvakāk. :DD
LOL –> kraaj veikala maisinjus :D