I am at my wit’s end

26 04 2006

Ar nulle emocijām un pilnīgi vienaldzīgu attieksmi nokārtoju ikgadējo angļu valodas eksāmenu, ne jau nu mani kāds izmetīs laukā, bet, ja izmetīs, tad laikam arī nekur citur vairs neņems, būs vien jāiet par pastnieci mācīties.

Vispār šobrīd spriedelēju par kādu latviešu sakāmvārdu, parunu vai nezinu, kas tas ir. “Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā.” Ja to interpretētu mūsdienu gaisotnē ar pilnīgi reālām lietām un parādībām; nekādi navaru izdomāt, vai labāka ir tā zīle (pilnīgi iespējams, ka tā ir sapuvusi, smirdīga utt.) vai mednis, kurš var tūlīt aizlidot. Šķiet, ka man vajadzīgs padoms.





Ir Nav problēmas

23 04 2006

Nevajag sevi apgrūtināt ar liekām problēmām, dzīve jau tā ir viena liela problēma.

Atradu vienu veidu, kā tikt vaļā (vai neradīt jaunu) problēmu, ja tā ir lieta, un to var sabojāt. Atliek vien tikai sekot norādījumiem.

No Problem.gif





Ekoloģiskais transportlīdzeklis

15 04 2006

Beidzot saņēmos un reanimēju savu uzticamo draugu riteni. Riepiņas pa ziemu bija krietni izpūtušās, tāpēc ceļš līdz Statoilam, t.i., aptuveni trešdaļa no visa ceļa līdz skolai, bija diezgan laikietilpīgs un prasīja diezgan lielu piepūli, jo bez manis riepām, kurās bija knapi pus atmosfēra gaisa, bija jāiztur vēl skolas un sporta somiņas svars. Toties kāda debešķīga sajūta bija pēc tam, braucot ar piepumpētām riepām, un tik viegli… :D

Žēl tikai, ka ielas mums nemaz nav piemērotas riteņbraucējiem, jo jāatzīst, ka nav pārāk patīkami braukt pa ielu. Un gājēji arī vienmēr iet tā, ka nevar apbraukt ne pa labi, ne pa kreisi, turklāt uz mana pa 0.15 Ls vietējā Maximā nopirktā zvaniņa (ar kompasu!) skaņām reaģē tikai tad, kad es jau braucu garām.

Lietains laiks nav pats labākais izbraucienam ar riteni, bet drīz atkal sola skaidru un saulainu laiku, ja ticam “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai”. Pēdējā laikā iepatikusies viņu lapa meteo.lv, tur pat var apskatīt attēlu no kaut kāda satelīta un visādu citādu interesantu informāciju.





Izdevīgs piedāvājums

10 04 2006

Klīst baumas, ka trešdien ceturtdien “Forum cinemas” būšot Ze Diena (tizls nosaukums, bet nu labi). Atmetot visas amerikāņu komēdijas, kurās būtu jāsmejas, kad galvenajam varonim uz galvas uzkrīt puķupods, izvēle nav pārāk liela, tomēr kaut kas skatāms noteikti ka atradītos.

Btw, kāds nevēlas dot man Sony Memory Stick fotoaparātam (pēc izmēriem kaut kas aptuveni šāds) apmaiņā pret Electrolux veļasmašīnu? :D





Varoņi

9 04 2006

click here - dažas nelegālās bildes :)Sestdiena. "Arēna Rīga". 18.00. Latvija-Dānija. [7:4 !!!]

Iespaidu, emociju un sajūsmas ir pārāk daudz, lai visu to izteiktu vārdos. Vēl joprojām nevaru beigt priecāties par mūsu uzvaru. Bija vērts to pusstundu stāvēt rindā pēc biļetēm un visu spēli bļaustīties pilnā rīklē, vienalga, ka tagad esmu galīgi bez balss :D

Kā jau paredzēju, cilvēku bija daudz vairāk – kad visi sanāca, uz rokas pirkstiem varēja saskaitīt, cik bija brīvu vietu. Laikam taupot līdzekļus, uz nepārdoto iepriekšējo spēļu biļetēm bija uzspiests šodienas datums, un atkal tā pati vecene no kases lodziņa noskatījās uz mani ar savu pretīgo ģīmi tā, it kā es būtu citplanētietis.

Tās jau tikai manas domas, bet man šķiet, ka reti kurā valstī ir tādi līdzjutēji kā mums. Tur sēžot, es pirmo reizi izjutu īstu latviešu tautas vienotības sajūtu un simtiem reižu esejās rakstīto "proud of being Latvian". Kaut arī komanda nebūt nespēlēja izcili (to pamanīju pat es, ne tuvu ne speciālists hokejā), simti skatītāju, kas viņus ar saucieniem atbalstīja visu spēles laiku, atstāja vienkārši neaprakstāmu iespaidu. To ir vērts redzēt un dzirdēt.

Es tiešām mīlu šos puišus, platoniski :)





Lat-vi-ja! Lat-vi-ja!

7 04 2006

Atkal kārtējā spontānā ideja izrādījās tīri laba.

Kaut arī pēc Olimpiskajām spēlēm mana attieksme pret mūsu hokeja izlasi (pateicoties izcili labajai spēlei) krasi izmainījās, skatoties Latvijas U-18 izlases spēles Pasaules čempionāta ietvaros, man izveidojās zināma cieņa pret puišiem un beidzot bija prieks un pat lepnums par to, ka viņi ir no Latvijas.

Šodien biju aizbraukusi paskatīties viņu spēli pret Koreju. Tas nu gan nav tas pats, kas skatīties pa TV rādīto spēli :) Reizēm gan pietrūka "atkārtojuma", bet visā visumā iespaidi ir tie labākie (parasts ūdens gan maksāja 0.8 Ls, bet tas jau vienmēr tā). Vēl viena patīkama lieta visā šajā pasākumā ir tāda, ka trīs no izlases spēlētājiem mācās/mācījās manā skolā, un vēl viens bija mans paralēlklasnieks. Jūtos pagodināta, ka pirms gažiem gadiem sporta pulciņā spēlēju florbolu ar tagadējiem Latvijas izlases spēlētājiem. :)

Spēles notiek "Arēna Rīga", un cena ir tikai 3Ls. Pēdējās trīs spēles notiks sestdien 8.aprīlī. 11:00 Japāna – Koreja, 14:30 Ukraina – Polija, 18:00 Dānija – Latvija. Laikam iešu skatīties arī pēdējo spēli, kura tad arī noteiks uzvarētāju, jo gan Dānijai, gan Latvijai ir pa četrām uzvarām.





Neaizmirstams ceļojums

4 04 2006

Bija mums te tāda lieta kā starptautisks projekts. Protams, kā jau parasti tas ir, prezentētācija notiek vienā no dalībvalstīm, šajā gadījumā – Latvijā, Dānijā, Lielbritānijā vai Vācijā. Tā kā projekts paredzēts trim gadiem, katru gadu skolēni dodas uz kādu citu valsti. Pirmajā gadā es šādā veidā tiku uz Dāniju, brauciens ar autobusu, vēl bija jāpiemaksā ap 35 Ls. Piedalījos arī otrajā gadā, bet, tā kā braucu jau pagājušogad, tad bezmaksas brauciens ar lidmašīnu uz Angliju man izpalika. Bet tas nebija iemesls, kādēļ trešajā gadā projektu veidošanā nepiedalījos, vienkārši jau apnika.

Tad nu šogad, pēdējā un noslēdzošajā gadā, ciemiņi viesojās pie mums. Mana angļu valodas skolotāja bija ļoti sajūsmināta par to, ka mēs ar māsu (viņa brauca uz Angliju) nevarēsim nevienu no atbraucējiem uzņemt, tāpat bija ar pārējām meitenēm, līdz ar to mums tika liegta iespēja piedalīties visādos pasākumos kopā ar ciemiņiem, tas jau nekas, ka mēs bijām divus gadus strādājušas. Kaut gan īpaši par šo faktu es nepārdzīvoju, nekādu izmeklēti siltu jūtu pret dāņiem un vāciešiem man nav.

Cik nu no dažādiem avotiem tika uzzināts, ārzemju viesiem šis ceļojums uz noslēpumaino un tālo valsti Latviju izvērtās ļoti patīkams. Es domāju, ka to viņi nespēj aizmirst vēl ilgu laiku. Īpaši labas atmiņas un vēlme vēlreiz pie mums atbraukt būs mācību pārzinei no Vācijas, kurai tika nozagts naudas maks ar dokumentiem, skolniecei, kuru host'a mājās sakoda suns, un vēl kādai skolotājai, kura pa ceļam uz skolu paslīdēja, nokrita un salauza roku.

Visādi straptautiskie projekti ir laba lieta, vienīgais, kas mani atturējis no piedalīšanās daudzos no tiem, ir nosacījums, ka, ja tu kaut kur aizbrauc, tad tev obligāti jāuzņem kāds pie sevis, un ne jau visiem ir šāda iespēja.