Pašnāvība*

26 03 2010

Visiem ik pa laikam uzrodas kādas problēmas, un ir atšķirīgi veidi, kā tās risināt. Galējais veids- pašnāvība.

Kāds vīrietis, ģimenes cilvēks, kam ir dēls pusaudzis, pakaras istabas vidū, cerēdams atrisināt problēmas ar parādiem, kas ir iekrājušies tiktāl, ka tos nav iespējams apmaksāt. Savā ziņā tas varētu pat likties smieklīgi, jo parādi šādā veidā paši neapmaksājas, bet atbildība tiek pārlikta uz sievu un bērnu, kuram bez morālas traumas uz mūžu, šķiet, neiztikt. Patiešām smieklīgi.

Bet, redziet, man nemaz nenāk smiekli, kad man pastāsta, ka puisis, kuru es vēl vasarā redzēju dzīvespriecīgi smaidām izlaidumā, ir izdarījis pašnāvību. Un es sāku domāt par to, kas pamudina jaunu, skaistu un pēc draugu izteikumiem- vienkārši lielisku cilvēku- izdarīt kaut ko tik šausmīgu. Savā pēdējā rakstā, viņš min to, ka mēs visi tāpat nomirsim, bet vai dzīvošana nav tā vērta?  Ir taču iespējams atrast vismaz kaut ko, pie kā pieķerties, kaut ko, kā dēļ būtu vērts rakties laukā no bedres. Ir tik žēl, ka viņam neviens nepalīdzēja atrast savu saules stariņu un tik žēl, ka tas tomēr neizrādījās kāds stulbs joks…

Pievērsīsim vairāk uzmanības tiem cilvēkiem, kas mums ir apkārt, varbūt viņiem ir nepieciešama mūsu palīdzība. Varbūt mēs varam izglābt kāda dzīvību…

*jebkura līdzība ar patiesām personām ir reāla

Advertisements