Noderīga reklāma

Tā kā šobrīd nodarbojos ar savas vasarnīcas savešanu kārtībā un atbrīvošanos no visiem tur savestajiem mēsliem, metāllūžņiem utt., ieraudzītā reklāma likās visai noderīga.

Tātad vietējais uzņēmums “Dīlers” veic bezmaksas elektrisko un elektronisko iekārtu, akumulatoru un visādu bateriju utilizāciju, bet tikai Rīgā. Zvanīju šodien, rīt viņi jau piedāvāja atbraukt, tā kā viss notiek operatīvi. Ja nemaldos, tad viņi savāc arī krāsainos metāllūžņus. Norādīts arī bezmaksas telefona numuriņš, tā kā iespējams var sarunāt izvešanu arī ārpus Rīgas par atsevišķu samaksu.

Dāsni noziedošu viņiem pāris ledusskapjus, bet metāllūžņu izvešanai laikam tomēr īrēšu piekabi, varbūt sanāks nopelnīt kādu kapeiciņu. Kāds nezin cik tagad maksā par metālu? Vai maz ir vērts ņemties, nevis atkal sazināties ar “Dīleru”, lai viņi visu savāc?

Zvaigz_e

Es šodien redzēju krītošu zvaigzni. Tā bija pēc skaita otrā. Tādus mirkļus neaizmirst. Toreiz nedomājot ievēlējos pirmo, kas ienāca prātā, pēc tam īsti nesapratu, no kurienes tas bija nācis. Un es priecājos, ka vēl nav aizgājis.

Šodien steidzu iedomāties visu, visu to svarīgāko, bet “aa redz kur zvaigzne krīt!” radītajā apjukumā noteikti būs piemirsies kaut kas svarīgs. Iespējams, ka vēlēšanās piepilda nevis pašas zvaigznes, bet ticība šim spēkam. Jo savādāk taču nevar būt, zvaigznes taču reti krīt, vismaz reti sanāk to skatīt savām acīm. Mazs brīnums pasaulē, kas pilna ar reālistiem.

…tā mēs tās dienas skrienam un skrienam…

Vakariņš

Garīgais kaut kā ne pārāk. Sagribējās pabraukāties. Paskatījos, kā izskatās pretējā Daugavas krasta gaismu atspīdums ūdenī. Tāds patīkami nomierinošs klusums. Tad es izdomāju, ka dažas mājas izskatās kā žiletes. Šī doma guva atsaucību.

Foršs ceļš. Nu labi, pedāli grīdā.

***

Un tagad secinājumi.

1. Ja kāds saka, ka te nekad nav manīta policija, tad viņi stāvēs tur tieši tad, kad es tur braukšu.

2. Man jāatradinās pamanīt policija tikai tad, kad pabraucu viņiem garām.

3. Man tomēr veicas! (sāku ticēt, ka manai mašīnai pieejams Invisible Mode)

Melnā guaša

Nē, nu es zinu, ka es esmu fenomenāla.

Es tikai nezinu, kā tas sanāca.

Man sapuva guaša.

Nopietni!

Asiņu peļķē

Es neciešu sabrauktus dzīvniekus. Nevis tāpēc, ka tas ir pretīgi, bet gan tāpēc, ka man ir neizsakāmi žēl viņus. Un es labprāt iesitu stipru pļauku tiem, kas neskatās, kam brauc pāri. Sirds sažņaudzas katrreiz, kad iedomājos, kā tas dzīvieciņš skrien, un viņa dzīve apraujas. Katrreiz domāju par to, cik skaists un mīļš viņš bija- dzīvs. Bet tagad guļ. Asiņu peļķē. Vai vienkārši guļ. Izkropļots. Miris. Nobraukts.

Es tiešām nezinu, vai līdzīgas sajūtas mani pārņemtu arī tad, ja es ieraudzītu nobrauktu cilvēku. Baidos, ka tas liktos tikai pretīgi.