Asiņu peļķē

8 10 2008

Es neciešu sabrauktus dzīvniekus. Nevis tāpēc, ka tas ir pretīgi, bet gan tāpēc, ka man ir neizsakāmi žēl viņus. Un es labprāt iesitu stipru pļauku tiem, kas neskatās, kam brauc pāri. Sirds sažņaudzas katrreiz, kad iedomājos, kā tas dzīvieciņš skrien, un viņa dzīve apraujas. Katrreiz domāju par to, cik skaists un mīļš viņš bija- dzīvs. Bet tagad guļ. Asiņu peļķē. Vai vienkārši guļ. Izkropļots. Miris. Nobraukts.

Es tiešām nezinu, vai līdzīgas sajūtas mani pārņemtu arī tad, ja es ieraudzītu nobrauktu cilvēku. Baidos, ka tas liktos tikai pretīgi.


Darbības

Information

5 responses

8 10 2008
Shadowbird

Pagaidām visas nobraukšanas, ko esmu redzējis (3) ir bijušas dzīvnieka vaina, un šoferis nebūtu varējis izvairīties, jo vienkārši nebija iespējams pamanīt, ka kāds žiperis izdomā bizot. Pēdējo gadījumu atceros visspilgtāk — pārgājienā vienā mazpilsētiņā pa ceļam paglaudīju kaķi, uzkāpu kalnā, pēc brīža nokāpu lejā un bezspēcīgi noskatījos, kā viņš nezināma iemesla mudināts no ielas malas zibens ātrumā paskrien no kalna ripojošam busiņam tieši zem riteņiem (citādi iela bija tukša no viena gala līdz otram, vietas vairāk nekā sajēgas). Skrēja no sāniem, šoferis būtu varējis pamanīt tikai tad, ja būtu skatījies uz sāniem, nevis uz ceļu. Dēļ lielā svara nepamanīja arī post factum (vai noturēja par bedri/akmeni) un aizbrauca. Kaķis pastreipuļoja vēl dažus soļus (tikai pakaļkājas vairs darbojās) un tad vairs neko nedarīja. Vēl siltu pats arī aiznesu malā un pesido-apglabāju (lāpstas nebija). Stāsta morāle — speciāli reti kurš neskatās uz ceļu vai brauc virsū, bet zvēri ir mazi, ātri un impulsīvi. Neticu, ka pati neesi saminusi vismaz pāris gliemežus, lai gan viņi nav ne ātri, ne impulsīvi, bet pilnīgi pietiek ar viņu mazo izmēru un redzamības apstākļiem.

Žēlums ir lieks. Ja tavu dzīvnieku nobrauc, tad skaidrs — sūdīgi, kad kaut kas sirdij tuvs tiek noplēsts. Ja nobrauc tava tuvinieka dzīvnieku, un tu jūti līdz, tad arī skaidrs. Bet pilnīgi svešu kaķi, kurš, iespējams, jau kuro dienu knapi velk dzīvību agonijā, jo kāds narkomāns viņam atspārdijis ribas, cits kaķis vājuma brīdī izskrāpējis aci, ko kaimiņu puikas tad aizstājuši ar stikla lodīti (reāls gadījums) — žēl, ka viņš beidzot ir mierā? Stāsta morāle — skuj tu nekā nezini, varbūt tā nāve ir labākais, kas ar viņu ir noticis. Un arī ja nē, tad jēga žēlot ir tos, kas cīnās un cieš, piemēram, pašam sevi vai mirušā tuviniekus, nevis tos, kam nu jau viss vienalga. Jo viņiem nekas nesāp, un ir vienalga.

8 10 2008
asdfg

Tev pateiks, jebkurš auto instruktors, pieredzējis šoferis, ka ja uz ceļa pēdējā brīdī izskrien mazāks dzīvnieks, tad lai ko darītu, neizvairies no nobraukšanas, jo tas var beigties daudz sliktāk, kā viena dzīvnieka nobraukšanu.
Bet ir arī dzirdēts, par šoferiem, kas speciāli brauc virsū.

9 10 2008
Glupais

Tu laikam neesi īpaši aptēsta, ja iedomājies, ka tos dzīvniekus kāds nobrauc speciāli un viņiem par to nesāp sirds.

10 10 2008
zemene

Nav jājūtas vainīgam par to, ka nesaproti izlasīto tekstu. Mūsdienās daudziem ar to ir problēmas.

10 10 2008
Kamīna

par to impulsivitāti, zini, mašīnas arī ir impulsīvas, un jo īpaši, kad pārsniedz noteikto ātrumu

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s




%d bloggers like this: