Eh…
Tagad varētu veselas nezin cik rindas ar šitādiem eh pierakstīt. Man vismaz parasti paliek vieglāk, ja kādam izstāstu visas savas bēdas. Parasti gan šī pastāstīšana izvēršas par drukāšanu, tā nu ir sanācis, ka daudz vairāk laika pavadu runājot on-line, bet tā jau ir cita opera.
Laiks vienkārši brīnišķīgs, būtu interesanti, ja tagad sāktu pūt cilvēki, būtu jauka un visnotaļ interesanta parādība. Sapūt aiz mitruma, sava slinkuma un stulbuma, un nevēlēšanās kaut ko darīt. ]:) Ļauni, bet es dažiem no sirds to novēlētu.
“Pēkšņi man likās
Tu esi mans draugs un es Tevi mazliet mīlu..
Saule cēlās un krita
laiks atvadīsies
Ir rudens
Ļaudis klīst pa vientuļām peļķēm..”
Pēdējā laikā labo sanāk darbība “crop”, aizvācam no dziesmas visu lieko, paliek ļoti saturīgs teksts :D
Un tagad es atvados no savas bezrūpīgās vasaras, no visiem jaukajiem brīžiem, neko nenožēlojot, ar smaidu atceroties to, kas bijis. Pēc rudens nāks ziema, pēc ziemas – pavasaris, un pēc pavasara es atkal sagaidīšu vasaru – laiku, kad atļauts viss, ko vēlies, un kur vēlies. Trakums glābs pasauli. :P
Pēdējie komentāri