Ziema

28 01 2010

Man laikam tiešām patīk, ka ziema ir tāda, kādai tai vajadzētu būt. Tāda, kādu es to atceros no bērnības, kad gājām uz mežu ar ragaviņām un slēpēm. Labi atceros manas oranžīgi sarkanās plastmasenes un ar sniegu aplipušās bikses. To, kā vienmēr nācās ragavās vilkt māsu, jo viņa bija pārāk maza, lai vilktu mani. Atceros sarkanos vaigus un sniega kalnu, kas no sevis tika nokratīts koridorā.

Vēlāk, ejot mājās no skolas, slidinājāmies no kalna. Somas nomestas kaut kur netālu. Mājupceļš zināmi ieildzis.

Sniega kaujas ar sētas puišiem un sniegavīri.

Cik laiks ātri iet. Un arī nebēdnīgais skatījums uz ziemu kaut kur pazudis.

Bet šogad es tomēr uzcēlu milzīgu sniegavīru ar milzīgu smaidu :))


Darbības

Information

One response

15 02 2015
Sy

Šogad nav sniega, lai sanāktu sniegavīrs :(

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s




%d bloggers like this: