Tikšanās lauku naktī

1 09 2009

Man ļoti patīk laukos. Klusums, miers, nekādas steigas un galvenais- var ik pa laikam redzēt kādu zvēriņu, kas man kā pilsētniecei liekas kaut kas neparasts (suņi un kaķi neskaitās). Pēdējais, ko redzēju, bija paliels, brūngans zaķis.

Bet stāsts būs par citu zvēriņu.

Iedomājies.
Nakts. Tumsa. Tik melna, ka neredzi iztieptu roku sev priekšā, kaut arī debesis kā nosētas ar zvaigznēm. Laukos liekas, ka zvaigznes ir daudz tuvāk nekā pilsētā un tūlīt uzkritīs uz galvas.

Sagadījās, ka bija izdzerts pārāk daudz tējas, nācās ģērbties un doties ārā uz labierīcībām, kā pieklājas kārtīgiem laukiem- sauso tualeti, līdz kurai ejams kāds gabaliņš. Vienīgā gaismiņa ir no telefona, apkārt vispār neko neredz.

Kad gāju ārā no mājās, mani pārņēma paniskas domas par to, kāda ir varbūtība, ka man varētu uzbrukt kāds meža zvērs kā, piemēram, lapsa vai vilks. Šķiet kaut kāda intuīcija vai superspēja tomēr cilvēkam piemīt, jo pēc laiciņa es izdzirdēju urkšķi. Sastingu. Uzmanīgi klausījos. Pēc laika vēl viens urkšķis. Ieslēdzos mazmājiņā. Liekas smieklīgi, bet es nežēlīgi nobijos.

Pirmkārt, es nezināju, vai meža cūka bija mazs ruksītis vai arī liels kuilis. Vēl es nezināju, vai viņai labpatiktos iekļaut mani savā racionā. Nezināju arī, ko viņa man izdarītu, ja es viņu kaut kādā veidā sadusmotu. Nezināju, vai viņa muks prom no gaismas vai arī tieši otrādi- nāks uz to. Bet vislielākās bailes radīja tas, ka es pa tādu tumsu pat neredzētu, uz kurieni man ir jāskrien, ja nu viņa sadomātu man uzbrukt!

Kad neko neredz, zūd spēja novērtēt savus spēkus, spējas un apzināties savu ķermeni. Tas ir diezgan jocīgi.

Ar katru urkšķi likās, ka cūka nāk arvien tuvāk un ka viņa ir jau dažu soļu attālumā. Lai vai kā- nācās tomēr mērot ceļu līdz mājai, klausoties, vai neatskanēs skaņa, kas rodas, kad cūka dzenas kādam pakaļ.

Ar kādu atvieglojumu es aizvēru mājas durvis…

*
No rīta likās, ka bailes bija muļķīgas. Bet visvairāk bail ir tieši no tā, ka neredzi savu ienaidnieku. Redzēt nozīmē būt gatavam uz kaut ko konkrētu, bet pa tumsu- ej nu sazini, kas var notikt…

Šoreiz izpruku cauri sveikā, cūciņa paēda bietes.


Darbības

Information

One response

2 09 2009
Raikons

Tas jau līdzīgi, kā maziem bērniem kaut kāds jauns ēdamais. Viņiem liekas, ka viņiem tas negaršos, jo nekad nav ēduši. Vai arī, piemēram, bailes no zobārsta. Sen nebiju bijis pie zobārstas, likās šausmīgi sāpēs, bet gala rezultātā nedaudz tikai pabakstīja. Tu nezini, kas tev nāks pretī, tāpēc baidies.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s




%d bloggers like this: