Pa(r)gaidām

3 05 2008

Arvien biežāk domas aizmaldās līdz tam tālajam punktam, pie kura beidzas dzīve uz zemes. Bail paliek no domas, ka varbūt pēc tam nekā nav. Ka viss, kas tagad notiek, nav vajadzīgs. Bet tā taču nevar būt.

Nevar būt, ka tāpat vien jābalansē pa šauru līstīti, uzmanoties, lai neiekristu kaut kur. Tur ir ‘tīri slieku mēsli’, kas pārdodas veikalā. Tīrus cilvēku mēslus nepārdod, jo viss jau tā ir pilns ar tiem.

Pēc tam ir vai nu labāk, vai nu sliktāk. Es domāšu, ka būs labi. Bet pagaidām nesteidzos uz turieni.

Pagaidām es ilgojos pēc lauku klusuma. Pēc saules pļavā un mazām vardēm pie upes. Pēc vienkāršības un atpūtas. Jo pilsēta nogurdina. Ir tik dīvaini klausīties klusumā. Pilsētā nav klusuma.

Pagaidām ir jasaņemas.

Advertisements

Darbības

Information

6 responses

3 05 2008
Jānis

mmm lauku klusums ir forša lieta, man arī ļoti patīk. un vēl būtu forši pavērot zvaigznes naktī ko Rīgā diez ko neredz

3 05 2008
Krist2ps

Draugi ir kā zvaigznes… nevienmēr tu tos redzi, taču tie vienmēr ir līdzās ar tevi…

Nez, kaut kā šīs rindiņas atcerējos :) Eh, paņem, iekāp pirmajā transportā un kaut vai no Rīgas ārā izbrauc kaut kur pie dabas. Tur ir forši. Vismaz sāksi just, ka dzīvo :)

PS: Tagad esmu apmēram 70km no Rīgas. Mājās Līgatnē izbraucis. Un jā, piekrītu- mani arī nedaudz pārņem kaut kāda depresija. Pavasaris? Varbūt kaut kas cits? Bet nu… varbūt arī prasās pēc kaut kā jauna :)

PPS: Sorry, piespamoju :D

4 05 2008
simbel

Hm. Man jau šķiet, ka pēcnāves dzīve tika sacerēta cilvēka dabisko instinktu rezultātā… lai viss nešķistu bezjēdzīgs, kā jau tu saki.

Man patīk Epikūra ideja par to, ka nedzīvot nav nekas briesmīgs – jo (mazliet pārfrāzējot viņa paša rakstīto) kamēr mēs esam, nav nāves, savukārt tad, kad nāve ir, mūsu taču vairs nav ;)

4 05 2008
Vilmārs

Klusums džinkst ausīs. Naktī ir kluss. Mūkusalas ielā vienā pusē duss biroji, otrā, ja ir vējš, kas naktī ir rets, čurkst Daugaviņa, pāri upei Vecrīgas naktsdzīvi nedzird, tikai nojauš, trolejbusu parkā iesedzas pēdējais nakts trolejbuss un Salu tilts mazliet šņāc, bet ne vairāk par paša elpu, ja esi aizelsies. Nūū, es tikai aizdomājos – protams, ka laukos nav jāgaida nakts, lai dzirdētu krūmus šūpojamies.

9 05 2008
MO

Dažu dienu brauciens laivā pa kādu no Latvijas upēm ar dažiem tuvākajiem draugiem un ne vairāk kā diviem aliņiem uz cilvēku dienā ir tas, ko noteikti varu ieteikt. No pieredzes. :) Vienīgi no apdeguma un saulesdūriena jāatcerās piesargāties.

21 06 2008
dzīve

“Bail paliek no domas, ka varbūt pēc tam nekā nav. Ka viss, kas tagad notiek, nav vajadzīgs.”

Tieši otrādi – ja pēc tam nekā nav, tad viss, kas notiek tagad, ir vienīgais, kas tev ir un līdz ar to arī vienīgā īstā vērtība. Izmanto to! Sakārto savu dzīvi un dzīvo skaisti! Esi laimīga! Tā arī ir visa gudrība (dzīves jēga).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s




%d bloggers like this: