Less contrast

21 12 2007

Cilvēki aizmirstas sasodīti ātri, kad viņi dažādu iemeslu dēļ vairs neatrodas blakus. Tāpēc “es tevi nekad neaizmirsīšu” ir diezgan daudz melots. Ar laiku atmiņas gaist, un līdz ar spilgtumu pazūd arī iemesli atcerēties galvenās darbojošās personas, kas arvien retāk uzpeld atmiņā. Un tā agrāk tik tuvam cilvēkam pēc laika var paiet garām kā jebkuram svešiniekam.

Mānām sevi, jo svarīgais izrādās mazsvarīgs vai nevajadzīgs.


Darbības

Information

3 responses

21 12 2007
Shadowbird

Nekad gan neesmu nevienam teicis, “es tevi nekad neaizmirsīšu”. Vispār jebko apgalvot nākotnes formā, jo īpaši ar tādiem beztermiņa koeficientiem kā “nekad” vai “vienmēr” ir vienkārši tukša minēšana-pareģošana. Sacītais var, protams, sagadīšanās vai ieguldīta darba rezultātā piepildīties, bet tāpēc jau tas nekļūst mazāk minējums.

Savukārt nevienu cilvēku, kas man ir bijis tiešām, tiešām tuvs un/vai svarīgs, neesmu aizmirsis. Ne ar prātu, ne sirdi. Vismaz līdz šim. Laikam esmu no tiem, kas nevienu tā viegli nelaiž “iekšā”, jo apzinos, ka tie, ko ielaiž, atstāj neizdzēšamas pēdas un tiek paturēti.

23 12 2007
Mfz

Atstāj pēdas, būtu maigi teikts, viss dārziņš izbradāts, nu es būvēju sētu ap dārziņu, bet dārziņā ražu neatjaunot :( .

29 12 2007
simbel

Shb +1
‘Nekad’ un ‘vienmēr’ lietošana nākotnes formā ir melošana.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s




%d bloggers like this: