Šogad savus svētkus nemaz negaidīju. Tā vienkārši sanāca.Varētu pat teikt, ka emocionālā krīze iestājusies, potenciālu, reālo spēju, mērķu un vitalitātes pārvērtēšana.
Negaidīju, nevelējos gaidīt, bet bija cilvēki, kas parūpejās, lai man šī diena būtu lieliska, no sirds pateicos. Milzīgs prieks ir skatīties, kā kāds pūlas un cenšas iepriecināt savu tuvāko- to vajag spēt novērtēt.
Sen man nebija bijis tik labs garastāvoklis, es visu dienu smaidīju, smaidīju no sirds. Un visa apkātne man smaidīja pretī. Mans pirmais tauriņš (jau trešo gadu pēc kārtas) bija dzeltens, arī viņu es atcerēšos- 22.marta tauriņu, kas sola man lielisku vasaru.
Tā bija īpaša diena, tā ir un vienmēr paliks manās atmiņās.
Ieprieciniet savus tuvākos!
Advertisements
Tauriņu vēl neesmu redzējis, pagājušo vasar` pirmos divus blakus lidojam redzēju baltus.
A es redzēju fakin irsi!!! 50 cm garš! Lidoja ar ieslēgtu Bass-Booster (20 – 30 Hz) ZZZZZZZZVVVVVVVVVFFFFFFFFFVVVVVVVVVZZZZZZZZ. Vot tā.
Man pirmais bija nākošajā rītā (24.). Rūsganbrūns. Ābrkō-nu?
A man bija pohuj, putniņ…