Meitene pēc izsaukuma

23 02 2007

Šonedēļ skolā vispār neesmu rādījusies, skaitās kā Projektu nedēļu, bet es atļāvos sev paņemt mini brīvdienas. Pievērsos laika trūkuma dēļ aizmirstai nodarbei- grāmatu lasīšanai. Šodien pabeidzu vienu, un man radās iedvesma, jo tur atradu pārsteidzoši daudz līdzību ar manām domām (pat visai nesen izteiktām), kaut arī ne pēc nosaukuma, ne arī sākot lasīt, par to nebūtu ne iedomājusies. Sakritība.

Nesen rakstīju, ka mani neuztrauc citu cilvēku liktenis. Citēju Žaneti Endželu: “Dāmas un kungi, jums vajadzēs attīstīt cīņas buļļa domāšanu- un attīstīt ātri. Jūs nevarat atļauties palīdzēt cits citam. Paskatieties sev apkārt. Puse no tiem, kuri ir šajā istabā, līdz gala pārbaudījumiem netiks. Ja vēlaties būt to skaitā, kuri paliks, paļaujieties tikai uz sevi. Nedomājiet par tiem, kuriem pāri jūs kāpsiet. Jūs nevarat būt droši, ka mainītās lomās viņi domātu par jums.”
Es dzīvi redzu kā cīņu un konkurenci, es cīnos par savu vietu zem saules. Dabiskās izlases rezultātā izdzīvo stiprākais, un es negribu palikt vājāko daļā, tāpēc es cīnos, cīnos par to, kas man pienākas un to, ko es vēlētos sasniegt un iegūt.

Šī grāmata pat nezinu kādēļ, bet nāk bezmaz vai kā atrisinājums un atbilde uz maniem jautājumiem. Tur nav diži poētiskās valodas un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu, un arī tulkojums varbūt ir pārāk sauss, un tas būtībā ir notikumu atstāstījums, bet tā ir reāla persona. Es viņu gribētu satikt. “Muļķim dzīvot ir vieglāk,” un es nevaru viņai nepiekrist.

Viņa ir tumšmate ar doktora grādu, sieviete pāri trīsdesmit, izglītota sieviete, kura apzinās savu vērtību. “Es viņai ienesu daudz naudas; galu galā- mani pieprasīja daudz biežāk nekā divdesmitgadīgas blondīnes. Daudz biežāk. [..] Man atrast aizvietotāju nebūs viegli.” Nedaudz nesaprotami? Jā, viņai trūka naudas, jā, viņa sāka strādāt eskortpakalpojumu firmā un kļuva par meiteni pēc izsaukuma, es nelietošu vārdu mauka, ielene un prostitūta, jo tie skan daudz nepiedienīgāk. Es redzēju no saukumu “Meitene pēc izsaukuma”, bet tomēr paņēmu šo grāmatu, kāpēc? Nezinu.

Es sāku domāt par to, vai kādreiz esmu nosodījusi šīs sievietes, un nespēju atcerēties. Man šī profesija (?) neliekas nepieņemama, nē, es nesaku, ka tagad skriešu pieteikties kādā no tām visai apšaubāmajām firmām, es vienkārši viņas saprotu, nu, vismaz man šķiet, ka saprotu. Viss šis process, šis pakalpojuma sniegšanas process, tā ir tikai abpusēji izdevīga maiņa. Kā saka- es neesmu perversa, ka to saku, tu esi perverss, ja to saproti. Viņas nav samaitātas, samaitāti ir tie, kas maksā par pakalpojumu, samaitāti tāpēc, ka viņi maksā par savu ideju un vēlmju realizēšanu, jo viņas dara to, ko vēlas klients, bet kāpēc cilvēku pazemo par to, kas nenāk no viņa? Es viņas neaizstāvu, es vienkārši nesaprotu, kāpēc samaitātas ir viņas, nevis tie, kas izmanto viņu pakalpojumus. Visi kliedz, cik viņas ir zemu kritušas, klusībā vēloties vienu arī sev. Tu spēj pilnīgi un godīgi pateikt, ka negribētu? Neticu, ka jā.

Žanete Endžela “Meitene pēc izsaukuma”


Darbības

Information

20 responses

23 02 2007
Green

Khm, tā tomēr ir senakā profesija uz pasaules, bet nu mūsdienās jau tomēr liela daļa “meiteņu pēc izsaukuma” ir verdzenes :P Nu ok, nezinu kāda situācija ir Latvijā, bet vismaz ārzemēs…ja mēs tticam tam, ko saka T/C Origo izvietotais traffikinga infobirojs.
P.S. Es izlasīju rakstu līdz beigām xD

24 02 2007
Shadowbird

“Es dzīvi redzu kā cīņu un konkurenci, es cīnos par savu vietu zem saules. Dabiskās izlases rezultātā izdzīvo stiprākais, un es negribu palikt vājāko daļā”

Vēl viens kritušais. A žēl. :( Starp citu, ja jau dabiskā izlase ir tik dabiska un apsveicama lieta, pēc kuras dzīvot un kuru kultivēt (kā tu to acīmredzami centies darīt), kāpēc tad neieviest arī pārējās dzīvnieku pasaules shēmas? Teiksim, pārošanos tikai vairošanās nolūkā un tikai noteiktos laikos un tikai ar to tēviņu, kurš spēj piekaut (vai kā citādi fiziski izkonkurēt) visus pārējos kandidātus. Tā taču tu, pateicoties tai pašai dabīgajai izlasei, vienmēr tiktu pie labākā (vai viena no labākajiem) eksemplāra!

Mani novērojumi liecina – tas, kurš iet pāri līķiem, tiek tālu. Tas, kuram ir draugi (un biznesa haizivīm draugi agrāk vai vēlāk izbeidzas), ir laimīgs.

Par otru tēmu varu godīgi pateikt, ka es arī par velti gribu tikai vienu konkrētu.

24 02 2007
buks

pēc citāta varētu domāt, ka grāmata ir gauži muļķīga un sociāli bezatbildīga, jo sludina neiecietību, nevis toleranci. tā, protams, – var, bet – nedrīkst.

tam, kurš atbalsta konkurenci, nevajadzētu aizmirst, ka kādreiz – un tas nav novēršams, bet ir tikai laika jautājums – arī viņu samīs. jo konkurence nepiedod kļūdas, bet kļūdīties ir cilvēcīgi, tas ir – neizbēgami.

citiem vārdiem – nedari citam to, ko nevēlies lai dara tev. tas (neitralitāte) ir minimums.

24 02 2007
Shadowbird

Jā, BTW, kā trāpīgi tika ierakstīts manā blogā (http://es.id.lv/blog/39) – ja visi domātu tā, kā Zemene/Žanete, tādi projekti kā Wikipedia, dažādas labdarības akcijas utt., izgāztos, knapi sākušās. Tā kā priecāsimies, ka visi nedomā tik aprobežoti.

25 02 2007
Sandis

Kur pieprasījums, kur piedāvājums.

25 02 2007
zemene

Es neesmu maitu lija, lai ietu pāri līķiem, es neesmu aprobežota, kā tu bez jebkāda reāli pamatota iemesla atļāvies izteikties, es nevēlos būt atkarīga no kāda labdarības un dzīvot ar domu avosj povezet un kāds apžēlosies, tad man būs maizīte, ko ēst. Tas, ko es sasniedzu ir tā vērts tādēļ, ka tas ir mans ieguldījums, mans darbs, tas ir rezultāts, un būtībā ir vienalga, kā es līdz tam esmu tikusi. Lai citi nodarbojas ar labdarību, man nav žēl, bet tas nav mans aicinājums, tā nav pilnvērtīga dzīve, kas domāta man.
Es neredzu iemeslus, kāpēc būtu jākultivē stulbums, ja es varu vairot inteliģenci. Kāda velna pēc tad cilvēks tiek uzskatīts par saprātīgāko būtni, ja viņš pieļauj degradāciju, nevis cenšas pilnveidoties? Cilvēks ir viens no diviem dzīvniekiem, kas mīlējas prieka pēc, un nevajag iebraukt galējībās (ar to es domāju tavu ierosinājumu vairoties noteiktos laikos utt.). Un kas par to, ka es izvēlos labāko “tēviņu”, kā tu izteicies, nevis to, kurš pirmais pagadās. Tas, ka citas samierinās ar to, kas palicis pāri, nenozīmē, ka arī man būtu jāseko viņu piemēram, man ir mans personīgais viedoklis un uzskati par to, kas man ir vajadzīgs un kā es pie tā tieku, un es netaisos tos mainīt tikai tāpēc, ka kāds šedovbirds atļaujas mani nosaukt par aprobežotu un pārmest manu dzīvesveidu. Un, zini, es jūtos laimīga, jo es daru to, ko vēlos un kā vēlos, un manu rīcību nenosaka un neietekmē tādi kā tu.

25 02 2007
buks

“[..] būtībā ir vienalga, kā es līdz tam esmu tikusi.” – tā nav. vajag ar tīru sirdsapziņu. :)

25 02 2007
rookytis

Ja muļķim dzīvot vieglāk, jo viņš neko nesečī, tad miroņi laikam vispār tikai smaida. Tas teiciens ir radies smaga gruzona brīdī pieņemot, ka visa dzīve ir ciešanu jūra, kuru velk tikai tie, kam nav iekšas palekt zem tramvaja. Nez kapēc es neesmu saticis pārāk daudz cilvēku, kas prieka nolūkos būtu sev lobotomiju pieprasījuši. Acīmredzot kaut kas skaists jau tajā domāšanā un uztverē arī ir.

Ka dzīve ir cīņa, nu, tas pāries, līdz ar pirmajiem panākumiem karjerā:) Kamēr nav, tikmēr liekas, ka jāgrauz visiem kakli. Un, no malas skatoties, gan karjerā gan personiskajā dzīvē uzvarētājas biežāk ir dāmas ar ellegantu “chill, dude” attieksmi, nevis uzvilktās atsperes. Tā pa īstam dzīve ir cīņa tikai ļoti retos gadījumos, kad patiešām sevi jāaizstāv, nu bet tas ir excess, nevis ik dienas attieksme.

25 02 2007
Shadowbird

zemene: Neesmu teicis, ka tu esi aprobežota. Teicu, ka ideoloģija (domāšanas veids) “par citiem nedomāju, tikai par sevi” ir aprobežota (kas ir tīri objektīvi – jebkā apzināta ignorēšana ir norobežošanās). Nav jābūt stulbenim, lai sadarītu stulbības, nav jābūt aprobežotam, lai sekotu aprobežotai ideoloģijai.

Neprotu saskatīt tevis netieši norādīto saistību starp darba ieguldīšanu mērķu sasniegšanā un nerēķināšanos ar citiem cilvēkiem.

“Kāda velna pēc tad cilvēks tiek uzskatīts par saprātīgāko būtni, ja viņš pieļauj degradāciju, nevis cenšas pilnveidoties?” Vo, tas ir arī tas, ko es nesaprotu. Kāpēc kultivēt un dzīvot pēc mežoņu dzīvnieku likumiem (“stiprākais izdzīvo”), ja var labāk?

Redzi, manuprāt loģiskāk ir izvēlēties to partneri, kurš ir fiziski garīgi (intelektuāli) pievilcīgs un tuvs, ar kuru ir patīkami pavadīt laiku un vienvārdsakot – saista mīlestība. Un tas ļoti bieži nebūs ne ekonomiski, ne sociāli tas izdevīgākais variants. Mūžvecais jautājums – precēties naudas vai mīlestības dēļ?

Mani aizvien nebeidz izbrīnīt tava vieglā aizkaitināmība. Visu mūžu man ir bijušas problēmas ar pašvērtējumu, bet tu ar savu uzvedību ļoti uzstājīgi centies mani pārliecināt, ka tev ir vēl trakāk. Kā jau izskaidroju, neesmu nosaucis tevi par aprobežotu, tikai ideoloģiju, kurai tu piekrīti. Un tas ir tikai un vienīgi mans personīgais, subjektīvais viedoklis, es nevienu necenšos pāraudzināt vai pārmācīt. Jā, protams, ka man patiktu, ja tu kādreiz aizdomātos par šādas dzīves filozofijas lietderību, bet tā ir tava dzīve un tava izvēle – kā gribi, tā dari.

25 02 2007
rookytis

>Shadowbirdd
Chill… Lai baigi ziedotos, vajadzīga vismaz viena no 3 lietām (:
a) puslīdz stabils materiālais stāvoklis, vai arī
b) bagātīga dzīves spērienu kolekcija un attiecīgi rētaina pakaļa, vai arī
c) izpratne, ka impulsa nezūdamības likums darbojas ne vien fizikālajā, bet arī ētiskajā un garīgajā plāksnē. Ko dosi, to saņemsi.

Šīs 3 lietas parasti iegūstas ap gadiem nu tā, 25 ātrākais (ja vien neesi piedzimis kādā karstajā punktā ar Kalašņikovu rokā)

25 02 2007
Shadowbird

rookytis: Bet vai tad ir tikai 2 varianti – pilnīga sevis noliegšana un ziedošanās pasaulei, vai arī pasaules (t.sk. iemītnieku) pasūtīšana un izmantošana tikai savu mērķu sasniegšanai? Kā tad paliek ar “zelta vidusceļu”? Piemēram, “rūpēties par sevi, lai varētu rūpēties par citiem”.

Heh, tā kā starp a) un b) ir “vai arī”, reāli sanāk, ka pietiek ar 2 lietām. :) No tām es pagaidām tā pārliecināti varu pieteikt īpašnieka tiesības tikai uz b). :D

25 02 2007
rookytis

Jā, nevajag visas. Pietiek ar jebkurām 2. Par pilnīgu sevis noliegšanu te vispār neviens nerunā.

25 02 2007
aha

ko dosi, to saņemsi, – tas ir pilnīgi droši kā dabas likums, kā aksioma. bet, ko saņemsi, to ne vienmēr dosi, – jo cilvēks var izvēlēties.

25 02 2007
Green

Khm, šedovbērds atkal mēģinu visu izskatīt tik ļoti filozofiski, ka es pat nespēju iebraukt, kāds tam sakars ar tekstu o_O

26 02 2007
msmarii

Dzīve bieži ir laipošana starp asiem zobiem un eņģeļa spārniem…. Tikai stiprie (vai muļķi?) var atļauties vienu ceļu.

26 02 2007
nombre

pfff.. :P get a gf to sauc :P netaisos maksāt par sexu :) priekš tam ir draudzene kurai nav jāmaksā par To :P

26 02 2007
mrcrappy

Zemenei:
MAZS BRĪDINĀJUMS: Tu vari dzīvot ar filosofiju, ka mērķis ir jāsasniedz ar jebkādiem līdzekļiem, taču uzmanies, neuzskrien kādam stiprākam, kurš tad arī tevi samīs bez žēlastības.
Kā lai tev pasaka maigāk: cilvēki, kas iet pāri līķiem tālu tiek, taču tie, kas ir pašā topa virsotnē tādi nav, vnk nav iespējams nokļūt tik tālu nemitīgi cīnoties/gaidot dunci mugurā.
Daudz vieglāk sasnieg visu ar tīru sirdsapziņu, jo tad to, kuri mēģinās ietriekt dunci mugurā būs mazāk.

Starp konkurenci un cīņu uz dzīvību un nāvi ir ĻOTI liela atšķirība. Sāncenši var būt draugi, ja to uztver kā sacensību, kurā uzvar labākais nevis karu; tiklīdz sāncensība kļūst par karu, sadzīvot nav iespējams.

Pats personīgi nemēdzu uzbrukt kādam, man šāda karošana liekas stulba savas energījas izniekošana, taču, ja reiz kāds mani šitā brutāli un “spēlējot netīri” mēģina samīt, tad pats arī dabū pretī tādu pašu attieksmi, jo viņš/viņa parāda, ka nezin&negrib zināt, kas ir “fair play”, un jo šis cilvēks mani tad reāli apdraud.

P.S.
Es neesmu tāds vienīgais, tādēļ ar šadiem “zvēru likumu” piekritējiem ir tā, ka viņus agrāk vai vēlāk noliek pie vietas, viņi līdz pašai virsotnei nekad netiek, jo paceļam viņus kāds samin, taču to jau džungļu likuma fani jau gaida, viņus tas neapbēdina. Pēc manas pieredzes: šo stilu izvēlas tie, kam nav nekādu izredžu godīgā ceļā.

P.P.S.
Tu pati jau sāki ar to, par ko kļuva grāmatas autore: Mauku (sorry, šoreiz nav tolerances – tu tak atbalsti ‘uzvar stipākais’ principu (; ). Tas vien norāda to, ka ar šo dzīvesstilu viņa nevis nokļuva virsotnē, bet kļuva par vienu no pērkamajām.

P.P.P.S.

Pats personīgi pazīstu cilvēkus, kuri ar pozitīvu attieksmi ir tikuši ļoti tālu savā dzīvē un ir laimīgi. Nevienu plēsoņu, kurš būtu nodzīvojis pietiekoši ilgi gan neesmu sastapis.

P.P.P.P.S.

Cik noprotu, tad tu nodarbojies ar kaut kādu karatē vai ko līdzīgu.
Cik sen tu ar to nedarbojies?
Tu vēl tur neesi iemācījusies, ka agresija nepalīdz uzvarēt, ka pat tad, ja tu uzbrūc, tu nedrīxti būt agresors, jo tādi ļoti viegli un ātri tiek sakauti(tur, no kurienes nāk šie stili zaudējums ir tas pats, kas nāve)?

26 02 2007
mrcrappy

ui, tā garāk sanāca… sorry

27 02 2007
Crystalline

Cik cilvēku, tik dzīves stilu. Nav ne labi, ne slikti. Mēs vai nu pieņemam otru, vai nē. Brīva izvēle.
Zmenes filozofija ir skaidra, lai gan man pieņemama tikai kā aizsargmehānisms formā – FU* U, U & U 2, kad dvēsele galīgi ndrāz*a ar apkārtējo pasauli. Dzīvot man gluži tā nesanāk, jo pēc dabas prāts, dvēsele un sirdsapziņa existē pēc citiem likumiem.
Katram savs laiks atvēlēts. Mēs atbildam ne tikai par savu dzīvi, bet visiem vārdiem un darbiem, ko pateicām vai nepateicām, izdarījām vai nē. Tā kā atkratīties ar teikumu: “Dzīve tāda…” vai “Kā visi, tā es”, gluži nesanāks. Vērts padomāt, kādas sekas mūsu darbiem/nedarbiem.
“Pili, ko ome uzceļ par nozagto naudu, ejot pari līķiem, mazdēls sadedzina ar visu omi ar vienu vienīgu sērkociņu.”
P.S. Vispār nesapratu, ko jūs uzklupāt meitenei… Dzīvo, nevienu negalina nost, iet uz izvēlēto mērķi. Kad uzkāps jums uz astes, tad arī domāsiet. Bet tagad tā ir ar savas dzīves veidošanu aizņemta odziņa. Lai viņai izdodas. Vai tad slikti, ja kādam, kas izdodas? Galvenais, lai tas nav būvēts uz citu asarām, līķiem un nelaimēm. Kgan katrs mēs beigu beigās maksājam par saviem “nopelniem”.

20 03 2007
Shadowbird

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s




%d bloggers like this: