No bērnības

4 08 2006

Nezin kāpēc, bet sanāca atcerēties kādu bērnības nomoda sapni vai drīzāk vēlmi. Atceros, ka bieži domāju, ko gan es darītu, ja pasaulē nebūtu neviena cilvēka, ja es būtu vienīgā. Un tad nu tika kalti plāni par to, kur aiziet, kuros veikalos izēst visas končas, pagaršot pilnīgi visus saldumus, ņemt bezmaksas un neierobežotā daudzumā visus apģērbus, kuri patīk, un vispār visas citas lietas, kuras vienmēr ir gribējies (piemēram, bārbijas māju, kuru tā arī nekad nedabūju lol). Nu un galvenais, par ko man tagad nežēlīgi nāk smiekli, ir tas, ka es biju iedomājusies – es tomēr nebūšu viena, bet būšu kopā ar puisi, kurš man tobrīd patika :D
P.S. Laiks tik šausmīgi ātri paiet.

Advertisements

Darbības

Information

6 responses

4 08 2006
Gastonz

Tas puisis biju es? :D

4 08 2006
krizdabz

zini..ne tev vienīgajai tādi sapņi..es sapņoju par to, ka varētu apturēt laiku un arī izrīties viekalā :D

4 08 2006
Velns

eh, es par to vēl jorpojām sapņoju :D

4 08 2006
Mfz

Es ar sapnoju par to ka man bus uber kruta meitene, bet nu ka nav ta nav, ja ari nav, ta nav…

5 08 2006
FaLcoN

“Palle viens pats pasaulē”
vai arī kāda zombie movie sākums – tukšas ielas ;)

8 08 2006
dabbler

Es arī tā sapņoju par laiak apturēšanu ,tikai končas mani vairs neinteresēja.. }:)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s




%d bloggers like this: