Atgadījums

30 06 2006

Es tā jūtu, ka tagad vajag arī gājēju satiksmes noteikumus.

Part 1 Un tātad situācija šāda. Stadions, cilvēks skrien kārtējo apli, notiek treniņš. Stadionam tieši pa vidu cauri iemīta taciņa, pa kuru velkas visi, kam nav slinkums. Kārtējais foršais mazgadīgo lv bariņš (reperveidīgas personas un stilīgās čiksas) izdomājis šķersot celiņu. Redzot, ka tuvojas skrējējs, bariņš apstājas, bet, protams, atrodas viena spīdoša persona, kas izlien uz celiņa un sāk plātīties, ar savu nemazo ķermeni nobloķējot pusi celiņa. Blakus man skrien cita meitene, līdz ar to apskriet šķērsli no labās puses nevaru, tāds variants kā apstāties vai piebremzēt tiek uzreiz atmests, tātad vienīgā izeja ir mēģināt izspraukties no kreisās puses (starp baru un šķērsli). Loģiski, ka attālums bija visai mazs, un šķērslis dabūja ar elkoni sānos, vēderā, krūtīs vai visur kopā. Šķērslis bija ārkārtīgi sašutis par šādu manu rīcību.
Part 2 Pēc dažiem apļiem un dažiem citiem uzmanības apliecinājumiem no manas un viņu puses šķēršļa draudzene arī vēlējās izmēģināt, kā tas ir – būt par šķērsli un, adresējot man kaut ko līdzīgu: “nu, nav jau uzreiz jāgrūstās”, arī centās nobloķēt man ceļu. Un atkal – apstāties vai apskriet viņu nemaz neienāca prātā (nebrīnieties, es pēc horoskopa esmu auns), turklāt, ja es mēģinātu piebremzēt, tāpat būtu ietriekusies viņā. Bet problēma vēl pastāv, tātad, lai no tās atbrīvotos, ir jāpieliek skriešanas virzienā vērsts spēks. Šķērslis ir likvidēts. Tiesa gan, kad masas tika savāktas no zemes, manā virzienā lidoja saldējums, tas bija ļoti cēli – izniekot saldējumu tādai būtnei kā man.

– [..] Suka jobanā, kaut tu nosprāgtu!
– Paldies! Tev tāpat.

Un aizgāja. Es jau domāju, ka iet savākt kādu 20 cilvēku baru, sagatavojos, ka atnākšu mājās ar zilu aci un sadauzītu lūpu utt. Bet notika kas cits. Pēc minūtēm 15 viņas parādījās tikai divatā (!!) un aizgāja sūdzēties pie trenera. Es biju spiesta pārtraukt savu apļu skriešanu un iet skaidroties par jautājumu, kāpēc es es pagrūdu nabaga meiteni, kurai tagad ir noberzts elkonis. Viss beidzās ar:

– Nu piedodiet, lūdzu, meitenes, ka tā sanāca.
– Nu jā, bet paskaties uz manu elkoni!
– Vai, nu es pat nezinu, tu nomazgā ar ūdeņraža pārskābi, lai nesāk strutot, drīz pāries.
– Līdz kāzām sadzīs..
– Jā, protams, līdz kāzām sadzīs!!

Sekoja vēl daži pārlaipnā balsī teikti vārdi no manas puses, un es turpināju skriet savus apļus, bet meitenes aizgāja savu ceļu.

Un tagad, pēc visa šī garā blāķa (atvainojos, ka tā izplūdu), jautājums ir šāds, vai man būtu jājūtas vainīgai un kam ir priekšroka – gājējam vai skrējējam? Katrā gadījumā, manī nav ne kripatiņas vainas sajūtas.


Darbības

Information

10 responses

30 06 2006
koko

Es domāju, ka tu darīji pareizi! Tādus idiotus vēl pameklēt vajag! Trenera vietā es vēl būtu piezvanījis vecākiem un pateicis, ka viņu sīkie smerdeļi traucē treniņu norisei (bet neviens jau noteitki nezin vecāku numuru :)

30 06 2006
dabbler

Nevajag nekādus noteikumus,
te jau ir tikai cilvēka ētika, kuras dažiem vnk nav.

30 06 2006
Ray

Tādai vajadzēja ar elkoni pa aci.

30 06 2006
kariina

malacīte!!

1 07 2006
Velns

ja tie ir tie sīkie, par kuriem es domāju, tad vajadzēja tomēr apstāties un vēl viņus paspārdīt un moš arī salauzt kādu ekstremitāti :D

2 07 2006
iemetiens

1 scenārijs. (agresija.)
– pisat malā, zemene skrien!
– kas? ko? (pokemoniem ir sūdīgi ar saprašanu, un, man liekas, viņi mēdz pārjautāt, lai iegūtu laiku atbildes sagudrošanai.)
– malā!
– nu, labi, jau labi, tikai nevajag tā bļaut. (pokemoni apvainojas.)

2. scenārijs. (pieklājība.)
– uzmanību, uzmanību, lūdzu atbrīvot trasi!
– kas? ko? (daunisms ir stilīgi.)
– atbrīvojiet trasi!
– kādu trasi? (provokācija!)
rezultāts ieduras ribās.

3. scenārijs. (ignorance.)
tevis rakstītais.
rezultāts atkal ribās.

secinājums.
jebkurā gadījumā pokemons cieš, un pēc mirkļa IeT grIEzt VEenazZzz… omg wtf lol.

pazīstu kā raibus suņus.

3 07 2006
Mfz

Ir bijusi lidzigi gadijumi. Sada situacija vardu piedod nelietotu. Kaut vai mani izmestu ara no trenina, nelietotu. Vispar braucot biezi ar riteni, tadi pi izlien prieksa un megina apstadinat, pirmas reizes piebremzeju, apbraucu, tagad jau vairs ne, uznemju vel lielaku atrumu. Pagaidam neviens nav riskejis nepamukt mala. Sita jau paliek globala problema…

3 07 2006
Gastonz

Ja no malas Tevi ar akmeņiem nenomētāja, tad ir oK :)

6 07 2006
Sandra!

KAada vainas sajuuta, baac!!!! ka vienkaarsi citiem dariit naw ko kaa uzprasiities uz savu galvu un peec tam par kk suudzeties!

19 07 2006
0nkulis

a cik tev gadu? pagrūdi pagrūdi un miers… laik kriit kas nevar nostaaveet :) lai gan laipna nav taada iztureeshanaas..

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s




%d bloggers like this: