Kādreiz der arī izspiest vismaz vārgu smaidiņu.
– Puisīt, ko tu tur raksti uz tā žoga?
– Abreviatūru.
– Kādu?
– Жизнь oна полна aббревиатур.
Un vēl vienu.
– Dārgā, pie mums šodien ciemos atnāks jaunie kaimiņi, tu varētu kaut ko pagatavot.
– Kā gatavot – tā, lai atnāktu vēlreiz vai lai nenāktu?
Dīvaini, ka ir cilvēki, kas var stāstīt bezgala daudz anekdošu. Ja man iedotu izlasīt piecas lapas ar anekdotēm, es beigu beigās nevarētu atstāstīt nevienu pašu :)
Advertisements
Man gan kaudze anekdošu galvā stāv, taču lai kādu no manis izspiestu, vajag pasviest par kādu tēmu lai pastāstu aņuku :) Savādāk pašas no sevis kautkā nestāstas
abreviatūra.
labprāt dzirdu, bet pašam nesaista.
Bet kas tas ir par fenomenu? Kāpēc nevar iegaumēt anekdotes? :D