Kas tas ir?

Es biju mežā sēņot. Tur gadījās redzēt kaut ko ļoti savdabīgu, es nezinu, kas tas ir, bet ļoti gribētu uzzināt.

Stulbi sanāca

Braucu pa Dienvidu tiltu, tur baisais sastrēgums. Parāva mani nelabais aiz kreisās rokas, un aizbraucu pa shortcut’u. Tas nekas, ka tur varēja braukt tikai taisni, šķiet arī ķieģelis kaut kur turpat mētājās. Bet nu neviena nav, ko tad nebraukt.

Gabaliņu tālāk stāv viena blondīne ar kameru rokās un laimīgi smaida. Diemžēl pamanīju es viņu tikai tad, kad braucu garām.

Tagad domāju, vai viņa mēģina nopelnīt 50Ls kā beztabu reportieris, vai arī man jāgaida vēstule no policijas.

Vajadzēja laikam tomēr apstāties un kaut ko viņai izdarīt. Man laikam nepatīk blondīnes.

Ahileja papēdis

Vājība. Vājā vieta. Ak, bet tas nepadara mūs vājus, nepavisam ne.

Ir trīs lietas, bez kurām nevaru iztikt un no kurām nevarētu atteikties:
1. Gulēt. Izgulēties! Nevis kā fizioloģiska vajadzība, bet kā bauda. Mīksta, silta gulta, spilvens-mans labākais draugs. Izslēgt stulbo modinātāju un vēl nedaudz iegrimt sapņos, ļaut, lai segas siltums ieskauj mani savā varā, neglābjami piesaistot mani vēl uz brīdi šim nelielajam dzīves prieciņam.

2. Paēst. Garšīgi, apmierinot savu izsalkumu. Apēst kāroto gardumu. Es zinu, ka es nomiršu, ja nepaēdīšu (tas ir zinātniski pierādīts fakts). Izsalcis cilvēks ir īdzīgs un nelaimīgs. Svētlaimīgā sāta sajūta katrā ķermeņa šūnā.

3. Nomazgāties. Stundām ilgi varētu sēdēt vannā zem silta, tekoša ūdens. Domāt par kaut ko neloģisku un sapņot, par ko vien iegribas. Vieta, kur atslēgties no ikdienas, iemīlēt savi, savu ādu, katru pauguriņu, lai pēc tam liktu tos iemīlēt citiem. Sasmērēties ar simtunvienu krēmu, ak jā, tas man patīk.

Nerunāšu par mīlu.
Ko nevar ielikt punktos, rāmjos un vārdos.

Politika un ekonomika

Laiks nu gan ātri skrien! It īpaši domājot par to, vai ir jēga pūlēties, nezinot, kā valsts ekonomiskā situācija ietekmēs manu nākotni.

Pašlaik manu galvu māc galvenokārt divi jautājumi:

1) par ko atdot savu balsi vēlēšanās
2) kāda ir varbūtība, ka latu devalvēs

Lai arī Līdaka nevēlas būt par Rīgas mēru, tāpat balsošu par ZZS, bet par to Eiroparlamentu man nav ne mazākās nojausmas. Tā kā man liekas, ka tie, kas aizies uz Eiropu tāpat neko īpašu nedarīs, labprāt aizsūtītu tur Šleseru, lai viņš beidzot aizvērtos, savādāk man viņa feiss jau ir noriebies. Bet problēma tāda, ka tie, kas īpaši neinteresējas par šo pasākumu, saņemot lapiņas ar sarakstiem, ieraudzīs vienīgo iepriekš dzirdēto vārdu- Šlesers- un nobalsos par viņu. Žēl, ka ir tik daudz naivu cilvēku.

Runājot par devalvāciju, tomēr liekas, ka jāčāpo uz banku mainīt naudiņa uz eiro. Pēc visiem likumiem, ja es to neizdarīšu, tad latu devalvēs, ja izdarīšu- tad nē. Lai vai kā, es varu jums teikt, ka devalvācija atrisinās dažas problēmas tikai īstermiņā, tomēr tas nebūt nemazinās krīzi ilgstošā periodā, jo mūsu valstī eksports ir nožēlojams. Bet mūsu valstī visu spēj salaist vēl lielākā pakaļā, tāpēc es ne par ko vairs nebrīnīšos.

Un tomēr viena no manām izcilākajām iecerēm ir aizsūtīt valdībai vismaz dažas ekonomikas grāmatas. Man liekas, ka viņiem tās varētu noderēt, ja vien tur kāds prot lasīt.

Owen & Jolie

Ik pa laikam, kad sanāk kāds brīvāks laiciņš, gribas paskatīties kādu jauku filmu, kas radītu vismaz kaut kādas emocijas, nevis būtu vienkārši kārtējā amerikāņu jēlību pilnā komēdija.

Šībrīža, varētu teikt, mīļākie aktieri ir Claivs Ovens (Clive Owen) un Anželīna Džolī (Angelina Jolie). Pagaidām liekas, ka nav sliktas filmas ar Ovena piedalīšanos, izņemot, protams, Sin City, kuru īsti vēl neesmu izpratusi. Bet Džolija ir vienkārši Džolija, un man patīk, kā viņa paceļ vienu uzaci uz augšu, izskatās burvīgi. Ilgi trenējos pie spoguļa, bet man tā nesanāca :D

Gribu pastāstīt par filmu ‘Original Sin’. Kaut arī IMDB novērtējums ir tikai 5.6, es teikšu, ka tā ir labākā filma, ko es jebkad esmu redzējusi. Pieļauju, ka vīriešiem tā nebūt neliksies, bet sievietes (kā emocionālas un jūtīgas būtnes) varētu būt sajūsmā. Tā filma ir skaista, un es patiešām pārdzīvoju, līdz pašai pēdējai minūtei pārdzīvoju. Tomēr, ja kādam liekas, ka mīlestība ir suņu kakas, tad labāk netērēt savu laiku un neskatīties.

Šobrīd kinoteātrī skatāmā ‘Changeling’ arī bija laba, sākumā varbūt nedaudz garlaicīga, bet pēc tam baisa, ne jau tāpēc, ka būtu šausmu filma, bet vienkārši baisa, ja iedomājas, ka tā varētu notikt.

No Ovena filmām varētu pieminēt ‘Shoot ‘Em Up’, kuru ir vērts paskatīties kaut vai tikai tādēļ, lai ieraudzītu Monikas Belucci krūtis. Tur bija arī viens labs komentārs par to, vai tiešām tik grūti ir parādīt pagriezienu. Pēc tam tā vadītāja masīnā cieta satiksmes negadījumā.

Nu jā, un ‘Beyond Borders‘- par karu un mīlestību. Ovens + Džolija galvenajās lomās. Arī sirdi plosoša.

Un vispār, iesakiet kādu labu filmu, ko paskatīties!

E-talons

Diemžēl mans plāns braukt sabiedriskajā transportā marta mēnesī par brīvu, attaisnojot biļetes nepirkšanu ar to, ka man vēl nav atsūtīts e-talons, netiks īstenots. Un tas viss tikai tādēļ, ka Rīgas Satiksme izdomāja, ka to e-talonu viņi ieviesīs pakāpeniski, bet “kamēr pa pastu nav saņemts e-talons vai tirdzniecības vietās nav izvietoti paziņojumi par iespēju iegādāties vai papildināt e-talonu, iedzīvotāji tiek lūgti norēķināties kā līdz šim”.

Ir skaidrs, ka viņi galīgi izgāzās, jo tika solīts, ka tie, kas pieteicās laicīgi, saņems savus e-talonus pirms 1.marta. Taču tagad atklājas, ka “E-talonu izsūtīšanu plānots sākt marta vidū”.

Un tagad pats labākais. Un nožēlojamākais. No droša avota ir zināms iemesls, kāpēc tā notika un par kuru netiek ziņots sabiedrībai. Kad дядя Vasje aizbrauca uz Lietuvu un ieraudzīja foršus talonus, viņš izdomāja, ka pie mums arī tādus vajag. Tad viņš teica дяде Koļe, lai viņš uztaisa talonus. Koļa pateica Vaņe, lai viņš uzprogrammē talonu lasītājus. Koļa uztaisīja talonus, bet Vaņa ieprogrammēja lasītājus. Bet beigās nekas nesanāca, jo Koļa talonus uztaisīja nepareizi un Vaņa nepareizi uzprogrammēja lasītājus.

Tātad situācija ir tāda, ka talonu lasītāji neatpazīst uztaisītos e-talonus. Es patiesībā brīnos, ka kāds iedomājās pārbaudīt, vai viss darbojas…

Nekas svarīgs

Kāda jēga rakstīt maršruta numuru uz kartiņas, ja konduktors pat nepamana, kas tur ir rakstīts, un laipni neatgādina, ka esat iekāpis nepareizā maršruta autobusā?

Rezultātā mana ikrīta krosiņam gar māju, lai paspētu uz autobusu, pievienojas krosiņš līdz pareizajai pieturai, lai iekāptu pareizā maršruta autobusā.

Bet fakultāte taupa līdzekļus, tāpēc lekcijās ir jāsēž ar mēteli, lai nepārvērstos par ledus gabalu. Galvenais, lai neaiztaupās līdz budžeta piegriešanai. Tāpēc labāk sēdēt ar mēteli.

Daudzas lietas patiešām nokārtojas pašas no sevis. Labāk domāt, ka tas, kas notiek, notiek uz labu.

Brīnumlīdzeklis

Kā tikai ārā sāk palielināties gaisa mitrums, saskaros ar tādu problēmu kā logu aizsvīšana mašīnā. Patiesībā tas ir diezgan kaitinoši, ja priekšējie logi vēl kaut cik paliek tīri, tad aizmugurējie vispār aizsvīst jau pēc dažām minūtēm un apgrūtina redzamību. Īpaši aktuāla šī problēma ir, kad mašīnā ir daudz elpotāju.

Brīžiem rodas sajūta, ka atrodos tankā, bet intensīvas satiksmes laikā tas tomēr nesniedz īpašas priekšrocības.

Tāpēc izmēģināju brīnumlīdzekli, kas it kā pasargā logus no aizsvīšanas, un izrādījās, ka tas ir arī efektīvs un pilda savu  galveno funkciju. Nopirkt tādu var veikalā “Rimi” pie visiem auto šampūniem, paneļu pulētājiem, slēdzeņu atkausētājiem utt. Maksā nieka 1,84 Ls, lietošanā arī vienkāršs, jāuzpūš uz loga un pēc 2 min jānoslauka nost.

Mī back

Esmu veiksmīgi atgriezusies savā ierastajā dzīves sliedē. Paldies psihiskās veselības centra “Dzintari” draudzīgajam kolektīvam, kas palīdzēja man atgūt mieru, drosmi un dzīves spēku!

Un iespējams, ka es tomēr šad un tad mēģināšu kaut ko uzrakstīt. Kaut ko noderīgu vai absolūti bezjēdzīgu so to say- nasing spešl.

Dienvidu tilts

Parodija par pirmo sniegu liek aizdomāties par ziemas riepu likšanu. Bet gan jau, kā parasti, šis domāšanas process ieilgs līdz 1.decembrim :D

Priecīgus 18.novembra svētkus. Cerams, ka kāds būs vairāk par mani papūlējies sameklēt un apmeklēt kādu šiem svētkiem veltītu pasākumu. Pagaidām iespaids ir un paliek tāds, ka runāšanas ir vairāk nekā darīšanas, vismaz starojošā Rīga izskatījās ne tik starojoša kā bija solīts.

Nu, un pēdējais punkts, kas tiks pieminēts, ir mūsu tautas mantojums uz vismaz 100 nākošajiem gadiem- Dienvidu tilts. Pēc stāvēšanas korķī, kas bija izveidojies tādēļ, ka vēl pavisam daži, pavisam normāli cilvēki nolēma pa nakti braukt skatīties jauno tiltu, beidzot varēja ļaut vaļu jūtām. Neviltots prieks un gaviles skanēja no pasažieru mutēm, kamēr mašīna ripoja pa vēl taisno un ne-bedraino, un ne-sačakarēto asfaltu. Misija ‘Exploring the Dienvidu tilts’ var tikt uzskatīta par izpildītu, vismaz attāla nojausma, uz kurieni var aizbraukt pa katru no estakādēm, tagad ir :)