Stulbi sanāca

Braucu pa Dienvidu tiltu, tur baisais sastrēgums. Parāva mani nelabais aiz kreisās rokas, un aizbraucu pa shortcut’u. Tas nekas, ka tur varēja braukt tikai taisni, šķiet arī ķieģelis kaut kur turpat mētājās. Bet nu neviena nav, ko tad nebraukt.

Gabaliņu tālāk stāv viena blondīne ar kameru rokās un laimīgi smaida. Diemžēl pamanīju es viņu tikai tad, kad braucu garām.

Tagad domāju, vai viņa mēģina nopelnīt 50Ls kā beztabu reportieris, vai arī man jāgaida vēstule no policijas.

Vajadzēja laikam tomēr apstāties un kaut ko viņai izdarīt. Man laikam nepatīk blondīnes.

Ahileja papēdis

Vājība. Vājā vieta. Ak, bet tas nepadara mūs vājus, nepavisam ne.

Ir trīs lietas, bez kurām nevaru iztikt un no kurām nevarētu atteikties:
1. Gulēt. Izgulēties! Nevis kā fizioloģiska vajadzība, bet kā bauda. Mīksta, silta gulta, spilvens-mans labākais draugs. Izslēgt stulbo modinātāju un vēl nedaudz iegrimt sapņos, ļaut, lai segas siltums ieskauj mani savā varā, neglābjami piesaistot mani vēl uz brīdi šim nelielajam dzīves prieciņam.

2. Paēst. Garšīgi, apmierinot savu izsalkumu. Apēst kāroto gardumu. Es zinu, ka es nomiršu, ja nepaēdīšu (tas ir zinātniski pierādīts fakts). Izsalcis cilvēks ir īdzīgs un nelaimīgs. Svētlaimīgā sāta sajūta katrā ķermeņa šūnā.

3. Nomazgāties. Stundām ilgi varētu sēdēt vannā zem silta, tekoša ūdens. Domāt par kaut ko neloģisku un sapņot, par ko vien iegribas. Vieta, kur atslēgties no ikdienas, iemīlēt savi, savu ādu, katru pauguriņu, lai pēc tam liktu tos iemīlēt citiem. Sasmērēties ar simtunvienu krēmu, ak jā, tas man patīk.

Nerunāšu par mīlu.
Ko nevar ielikt punktos, rāmjos un vārdos.