Dienvidu tilts

Parodija par pirmo sniegu liek aizdomāties par ziemas riepu likšanu. Bet gan jau, kā parasti, šis domāšanas process ieilgs līdz 1.decembrim :D

Priecīgus 18.novembra svētkus. Cerams, ka kāds būs vairāk par mani papūlējies sameklēt un apmeklēt kādu šiem svētkiem veltītu pasākumu. Pagaidām iespaids ir un paliek tāds, ka runāšanas ir vairāk nekā darīšanas, vismaz starojošā Rīga izskatījās ne tik starojoša kā bija solīts.

Nu, un pēdējais punkts, kas tiks pieminēts, ir mūsu tautas mantojums uz vismaz 100 nākošajiem gadiem- Dienvidu tilts. Pēc stāvēšanas korķī, kas bija izveidojies tādēļ, ka vēl pavisam daži, pavisam normāli cilvēki nolēma pa nakti braukt skatīties jauno tiltu, beidzot varēja ļaut vaļu jūtām. Neviltots prieks un gaviles skanēja no pasažieru mutēm, kamēr mašīna ripoja pa vēl taisno un ne-bedraino, un ne-sačakarēto asfaltu. Misija ‘Exploring the Dienvidu tilts’ var tikt uzskatīta par izpildītu, vismaz attāla nojausma, uz kurieni var aizbraukt pa katru no estakādēm, tagad ir :)

Tu zini,

man patīk skavot papīrus.

Un asināt zīmuļus.

Vēl man patīk, kad papīri ir sistemātiski salikti, piemēram, mapē.

Un jaunas elektronikas smarža ir neatvairāma. (mm)

Parex

Nu, kurš bija tas, kas noņēma naudu no sava konta Parex bankā? Un cik jūsu paziņas to izdarīja?

*

Man tomēr īsti skaidrs nav, kā dažu dienu laikā var izņemt 60 miljonus latus. Ja iemesls šai noguldītāju rīcībai ir kaut kādas mistiskas baumas, tad jautājums ir tajā, no kurienes šīs baumas radās, ja visi pārliecinoši turpina teikt, ka nekas presei un sabiedrībai par iespējamu bankrotu vai kaut ko tamlīdzīgu ziņots netika.

Kā tas sagadījās, ka vismaz 3000 (ja pieņem, ka katram no viņiem bija noguldījums 20′000Ls apmērā) vai pat daudz vairāk cilvēku pēkšņi izdomāja izņemt no bankas visu savu naudiņu? Iespējams, ka es dzīvoju mucā, bet man Parex asociējās ar vienu no stabilākajām un uzticamākajām bankām, un man pat prātā ienākt nevarēja kaut kādas stulbības par iespējamu bankrotu.

Kaut kas te nav tīrs.

Auksts

Tāds aukstums, ka, nakts melnajā agrumā ejot uz mājām, acis salst ārā. Bet man laikam tas patīk. Es gaidu sniegu, kad varēs iet uz mežu pikoties vai nošļūkt no kalna un pēc tam mājās iet ar slapju pakaļu. Iekrist sniegā un skatīties zilajās debesīs, kad liekas, ka tās tūlīt kritīs virsū.

***

Man nepatīk sievietes ar īsiem matiem, jo viņas pārlieku līdzinās vīriešiem. Man ir gari, brūni mati, tikai nevaru pateikt, vai tas ir šokolādes, kastaņu vai lazdu riekstu brūnums.

Es vilkšu svārkus, tāpēc, ka visas staigā biksēs. Es tev ļauju atskatīties uz mani.

***

Saulespuķu sēkliņas uz balkona malas, lai zīlītes var pamieloties.

Kad viss būs apēsts, izbēršu vēl, lai viņām vienmēr būtu kur nākt.

***

Kāpēc vienmēr parasti nav vienmēr? Kāpēc tas pārtop par “dažreiz”, “līdz kādam laikam” vai “vienmēr, izņemot”. Kaut nu tā nebūtu.