Es vēlos, lai caur mani iziet dievišķas vai pārdabiskas matērijas sakopojums, kas uzsūktu visu ļauno un satrūdējušo. Tas neļauj man dzīvot, un tas neļauj dzīvot ap mani esošiem cilvēkiem. Dažkārt man šķiet, ka tā ir apsēstība, taču es nespēju saprast, no kurienes tas viss ir radies, vai arī varbūt tas jau kopš pašiem pirmsākumiem sēž manī iekšā un grauž mani, manas šūnas un dvēseli, ja no tās vēl kaut kas ir palicis pāri. Es nespēu samierināties, es nespēju neanalizēt un nepievērst uzmanību katram sīkumam, kas izraisa neapturamu naida un dusmu vilni. Kā orkāns šis vilnis nesas pāri visam un visiem, ko sastop savā ceļā, iznīcinot pēdējās cilvēcības paliekas. Agrāk tā nebija. Ja es beidzot spētu saprast, kas ir noticis, kas ir ne tā, varbūt vēl visu varētu glābt. Bet bezdibenis ir pietuvojies pārāk tuvu, bezdibenis, kurā ir zaudēti tie, kuri ir nenovērtējami svarīgi. Kur pazūd mana apziņa? Kāpēc man tiek liegts saprast to, cik ļoti es nodaru pāri citiem? No kurienes viss tas ļaunums, naids un vienaldzība un kāpēc man ir jācieš šis sods?
Ar asarām mazgājot asiņojošo sirdi, jau kuro reizi jautāju sev- kāpēc es tā daru un kāpēc man liekas, ka savādāk nevaru.
Zemene’s blog
Vieta, kur izsakos
Tu reiz rakstīji:
“…mani neuztrauc citu cilvēku liktenis. Citēju Žaneti Endželu: “Dāmas un kungi, jums vajadzēs attīstīt cīņas buļļa domāšanu- un attīstīt ātri. Jūs nevarat atļauties palīdzēt cits citam. Paskatieties sev apkārt. Puse no tiem, kuri ir šajā istabā, līdz gala pārbaudījumiem netiks. Ja vēlaties būt to skaitā, kuri paliks, paļaujieties tikai uz sevi. Nedomājiet par tiem, kuriem pāri jūs kāpsiet. Jūs nevarat būt droši, ka mainītās lomās viņi domātu par jums.”
Es dzīvi redzu kā cīņu un konkurenci, es cīnos par savu vietu zem saules. Dabiskās izlases rezultātā izdzīvo stiprākais, un es negribu palikt vājāko daļā, tāpēc es cīnos, cīnos par to, kas man pienākas un to, ko es vēlētos sasniegt un iegūt.”
Uz ko es atbildēju:
“Mani novērojumi liecina - tas, kurš iet pāri līķiem, tiek tālu. Tas, kuram ir draugi (un biznesa haizivīm draugi agrāk vai vēlāk izbeidzas), ir laimīgs.”
Ja tevis paustais joprojām atbilst patiesībai, tad tur, manuprāt, arī cēloņi jāmeklē.
šodien redzēju, kā vaislojas kaķi.
Pareizi. Vispirms vajag izrubīt ar round-kick un pēc tam paskatīties, kas bija tajā puķu pušķī, kas izbiris pa grīdu. Ticēt nevar nevienam!