No space

Vajadzēja veselu gadu, lai man uz portatīvā beigtos vieta.

Interesanti, vai smadzenēm arī ir atmiņas limits?

Paradoksāli

Kaut kā stulbi sanāk- visu laiku sūdzos, ka nav laika, un te pēkšņi tas uzrodas, brīvais laiks. Un es nezinu, ko ar viņu darīt…

Sarkanas asinis

Un pēkšņi likās, ka sāp nevis pirksts, kurā iedūries rozes ērkšķis, bet kas cits.

Tā bija patiesība, kas nāca ar apziņu par to, kā nekad nebūs.

Ar laiku

Viens no iemesliem, kāpēc es visu atlieku uz pēdējo brīdi, ir nevis tas, ka man naktī labāk domājas, bet gan tas, ka dziļi manā bezapziņā darbojas princips, ka problēmas ar laiku atrisinās pašas no sevis. Vislielālā nepilnība ir tāda, ka tas, diemžēl, ne vienmēr notiek.

Tomēr man saistoša liekas doma par ceļošanu laikā. Ir pierādīts, ka, ceļojot ar ātrumu, kas ir tuvs gaismas ātrumam, laiks kļūst relatīvi lēnāks, tāpēc teorētiski būtu jābūt iespējamam arī pretējam procesam, t.i., likt, lai laiks nosacīti paiet lēnāk. Dažbrīd man tas būtu ļoti noderīgi. Bet varbūt, ka kāds kaut ko tādu jau ir atklājis.

Un paralēlās realitātes arī ir diezgan izteresanta padarīšana. Un dīvaina.