(Atkal) princips

Nē, ar mani nekas nav noticis, t.i., vēl esmu dzīva, kaut cik. Par darba daudzumu nesūdzos, bet tas tā. Iemēģināju sniegu, secināju, ka mana piku mešanas precizitāte nav uzlabojusies. Joprojām nīstu RS, kuras dēļ man -15 grādu salā 25min jāstāv pieturā, jo autobusam labpatikās neatbraukt. Un Skype smailijs (happy) izskatās baisi slimīgi xD

—

Izklaidei stāstiņš iz dzīves. Angļu literatūra, pirms nedēļas rakstījām k/d par Bronte sisters.
- Skolotāj, jūs darbus izlabojāt?
- Ai, nē, ziniet, es izlaboju tikai a klasei, jo brīvdienās Valmierā bija tāds un tāds pasākums, kurā es gribēju būt.

Forši, man tikai rodas jautājums, vai es varu nepildīt mājasdarbus, ja man tobrīd gribas atrasties kaut kur citur? (Jā, es saprotu, ka viņas pienākumos neietilpst izlabot darbus uz tādu un tādu stundu, bet visa lieta ir principā, nav jābļaustās apkārt ar “man gribas”, jo arī man daudz gribas un varbūt ne tuvu to, ko es daru)

Izvēles cena

Manas alternatīvās izmaksas ir normāls miegs. Nu, un arī pilnvērtīga atpūta.

Vienīgā problēma ir tāda, ka es īsti nezinu, par labu kam tika izdarīta šī izvēle, kuras dēļ rodas šīs alternatīvās izmaksas, kas ir manas izvēles cena.

[cenšos izkopt ekomoniko domāšanu, tāpat kā pēdējā laikā arī kārtīgi mācīties angļu valodu, uz SSE mērķēju kā nekā] (smirk)

Nervutrīce

Rīt dodos uz kaimiņu Lietuvu uz “Baltic cup”, mani uztrauc tas, cik lielā mērā man sados pa purnu :D Jā, un vēl kaut kādu Kirilu sola, es domāju orkānu :)

Ā, vēl šodien bija pirmā braukšanas nodarbība, naiss (rock) Patiesībā baigi noveicās, pirmie divi instruktori pasūtīja, trešais bija gatavs mani paņemt jau nākošajā dienā :) [P.S. Gross patiesībā baigi iesakē]

Vai par sniegu jāpriecājas? O_o

Punk not dead

and they are green

Will you believe me?

Laika nav ne minūtes O_o

Un es jūtu vājumu savās rokās (ar šīs parādības cēloni vēl neesmu tikusi skaidrībā). Varbūt tāpēc, ka gaļa pēdējo reizi ir ēsta uz jauno gadu? Maizi es arī neēdu. Un saldumus. Tas ir grūti, baigi grūti. Bet man ir vajadzība pēc kategorijas -57kg, sacensības 3.martā, vēl ir laiks. [never mind]

Vispār iesaku pabadoties, tāda bez maz vai tīrības sajūta rodas. Ar laiku. Ja spēj izturēt.

Klusībā

Lasu te Poruku un apdomāju, cik lielā mērā viņam piekrītu.

“Mīlē klusībā un nesaki nekad: “Es tevi mīlēju,” – īsta mīlestība ir arī bez vārdiem jūtama…” (domāts “es tevi mīlu”)

It kā jau tā ir, bet kāpēc tad tie ir tie vārdi, kurus gaidām no otra cilvēka? “Es to varu izlasīt tavās acīs…” Bet cik reāli ir kaut ko izlasīt acīs? Vai tad nav tā, ka patiesībā lasīšana no acīm ir vēlēšanās tajās izlasīt ko konkrētu? Mēs sev iegalvojam, ka redzam tur to, ko mēs vēlamies redzēt. Jūtas, zemapziņa, tas ir tas, ko nevar izmērīt, jo tam nav fiziskas formas, jo reāli visa tā nav, ir tikai skaistas iedomas un reāli sapņi.

Iespējams, ka, pasakot šos trīs vārdus, tieši tajā brīdī, kad tie tiek izrunāti, šis teikums zaudē savu burvību un kļūst par nodrāztu ikdienas teicienu. Es mīlu saldējumu, es mīlu kafiju, puisītis mīl meitenīti 3.klasē, bet es mīlu tevi, kaut gan man nav nekādu dziļo jūtu pret saldējumu, vārdu jūtas definējot nevis kā patiku, bet kaut ko dziļāku, ziedošanās vērtu.

Bet vai uzrakstīti šie vārdi neizskatās savādāk?.. un patiesāk?

Un tomēr – nebūs pareizas un nepareizas atbildes vai pareizas un kļūdainas rīcības, jo, kamēr nebūs viena konkrēta, neapstrīdāma un nepapildināma skaidrojuma mīlestībai, tikmēr variāciju un viedokļu būs tik, cik cilvēku.

Kas es esmu?!?

Nu tā, mīļie draugi, es skatos jums visiem ir tuva idiotisma tēma. Pirmkārt, iesaku noskatīties “Idiocracy”. Tas ir pirmais solis, kas varbūt kādu motivēs uz pašizaugsmi, un arī daļēji pierāda manu skatījumu uz idiotu daudzumu pasaulē.

Vēl šo rakstu uzrakstīt mani motivēja fag komentārs: ”ja es uzvedos kā idiots, tad tas nozīmē, ka arī esmu idiots?”. Un tātad – šodienas jautājums skan šādi: vai es esmu idiots? Tūlīt ar vienkārša testiņa palīdzību varēs iegūt atbildi uz šo jautājumu, kas noteikti nodarbina katru no mums. (es zinu, ka es atkārtojos, bet šī ir mūžīgi aktuālā tēma)

Jautājumi būtu šādi: (uz katru jāatbild 30 sec laikā, atbildes vēlams pierakstīt, jo jūs taču negribat šmaukties, vai ne??)

Нахуй —-> 3м

Zajebisj…
Nopirku sev irbulīšus un jaunus auskarus, bet nelīdz. Garastāvoklis kā no pakaļas izrauts. Visu dienu. Jau kopš pamodos.

(Smuka bilde, netā uzraku)

Bļa, bet mani tomēr besī cilvēki, it īpaši, kad viņi uzvedas kā idioti, jo idioti nevar uzvesties kā NEidioti.

Just FUCK OFF!

[tipiskas izbesīta cilvēka piezīmes]

Wiiiii ^_^

es te sarakstīju baigos tekstus, bet izdzēsu, jo esmu pieticīga :) [who will believe me :D]

Aprobežos ar: “Es beidzot nopirku sev zābakus. Galvenais, ka tie ir gari, man der, ir mans izmērs un man patīk :D Lieliski (mm)

A vīriešiem arī uzlabojas garastāvoklis, kad viņi sev kaut ko nopērk?

Virtuvē

Nu jau mans ikdienišķais nakts sākums:

Virtuve.
Durvis ciet, un deg lavandas svece. Kafija. Ādama Tirlvela “Politika”, kas patiesībā noteikti nav par politiku, nu, vismaz tradicionālajā šī vārda izpausmē. Es jūtos labi. Un mājīgi. Beidzot sapratu, kāpēc virtuvi bieži sauc par mājīgāko telpu.

Dažreiz ir nepieciešams palikt divatā ar savām domām.

Bet patiesībā šajā idillē pietrūkst viena.