Esmu sašutusi.
Man nepatīk, kad tiek pieviltas manas cerības. Ja cilvēks, izvēloties skatāmo filmu, vadās pēc tās žanra, tad acīmredzot ir kaut kas, ko viņš (šajā gadījumā – es) vēlos sagaidīt. Ja es izvēlos šausmu filmu, tad tas nozīmē, ka es vēlos baidīties, bai-dī-ties! šī vārda vistiešākajā nozīmē.
Tiek izvēlēta šausmu filma, es jau noskaņojos, sagatavojos, bet kā nav bail, tā nav. Filmas pirmā trešdaļa paiet gaidās par kaut ko bailīgu, bet pavelk dzīzāk pēc porņuka nevis pēc šausmenes, nu ok, gaidu. Nu un tad sākās visādas graizīšanas, bet tas nav bailīgi, tas ir pretīgi. Filma beidzās bez neviena skata, kurā būtu jābaidās. Nu un kas tā par šausmeni? Vai arī grazīšanas un asiņu jūra būtu jāuzskata par kaut ko extra scary? Kur palikušas normālas šausmenes?
Ja kādu interesē, tad runa iet par “Hosteli”.



Pēdējie komentāri