Tikmēr

nodarbināšu visus ar vēl vienu globālu jautājumu.

Visstulbākā lapas adrese vai vienkārši saturs.

Mans variants: www.esklustupieaugusi.lv

Miss Veiklā

Nevaru vien beigt sajūsmināties par savu veiklību, šķiet, ka nav tādu lietu, ko es nevarētu sabojāt, saplēst utt., ieskaitot sevi pašu :)

Jūtos nedaudz dīvaini, bet tas laikam ir normāli. Tagad sēžu un gaidu transportu, kas mani aizvedīs uz vajadzīgo vietu. Cerams, ka drīz būšu atpakaļ.

Cerība mirst līdz ar muļķi? :D

Rest in … :)

Globāls jautājums

Kāpēc smailiji lielākoties ir dzelteni? (neskaitot zaļos - vemjošos - un sarkanos – dusmu izvirdumā)
Man pat nav variantu :D

Bildēs

Daži pēdējo dienu novērojumi.

21.gadsimts

Vakar es uz savas ādas izjutu to, cik atkarīgi mēs esam no elektroprecēm un elektrības. Tā nu sanāca, ka no rīta pēkšņi ne no šā ne no tā dažās mana rajona mājās pazuda elektrība. Varu uzreiz pateikt, ka parādījās tā tikai pēc pusnakts, loģiski, ka 20min pēc tam, kad es biju aizgājusi gulēt. Ja pa dienu vēl var atrast, ar ko sevi nodarbināt (es, neraksturīgi mūsdienu jaunatnei, ķēros pie grāmatas lasīšanas un padarīju vēl šādas tādas lietas), tad, kad palika tik tumšs, ka nevarēju saskatīt burtus, radās problēmas ar sevis nodarbināšanu, kā rezultātā no manas puses sekoja galīgi nepierasta rīcība – es aizgāju gulēt jau divpadsmitos (pati esmu šokā :)

Ļoti priecājos, ka ārā nebija pārāk karsts, jo tad visi produkti noteikti būtu kļuvuši nelietojami. Tātad nestrādā ledusskapis, putekļusūcējs, TV, dators (!!), nav arī karstā ūdens (arī ļoti patīkams fakts). Visa dienas kārtība ir izjaukta, nekādus ieplānotos mājas darbus izdarīt nevar. Vispār visu dienu jutos kā ne savā ādā, un kas būtu, ja šis jautrais pasākums ilgu kādu nedēļu… O_o Bet agrāk cilvēki taču kaut kā dzīvoja un neko – izdzīvoja… Esam izlutinājuši sevi.

Par tūristiem

Un kāpēc mani tracina visi tie tūristu un iebraucēju bari? Pa centru vispār nav iespējams normāli pārvietoties, visu laiku nākas noskatīties tajos neskaitāmajos tūristos. Patiesībā, neko jau viņi man nedara, tad kāpēc man nelabi paliek jau no skata vien? Pensionāru bars (vācieši, poļi vai vēl kādi citi), kas fotogrāfējas pie strūklakas, jēli atsedzot savas pērļu baltās protēzes samākslotā smaidā, kamēr gids kaut ko stāsta, aizrautīgi žestikulējot ar rokām un rādot uz operas pusi; ķīnieši, japāņi vai malaizieši (man tāpat visi uz vienu ģīmi), apkrāvušies ar milzīgām somām, fotoaparāts pakārts uz krūtīm, lai jebkurā brīdī varētu iemūžināt kaut ko, ko būs pamanījusi galva, kas gandrīz vai nedabiskos leņķos grozās, pētot apkārtni; protams, nedrīkst aizmirst arī par itāļiem, kas apmainās ar telefona numuriem ar jebkuru meiteni īsākos svārkos un atkailinātākā krekliņā; utt.
Tomēr valstij laikam ir izdevīgi redzēt visus šos cilvēkus, notērējam savus ietaupījumus vietējos krogos. “Brauciet un atstājiet savu naudu mums!” politika, ai, bet laikam tā ir visur, un savu nepatiku es varu iebāzt kur vien vēlos.

Par jūru

Trakoti spēcīgs vējš, smiltis iet pa gaisu, koki lokās vējā. Cilvēkus var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, jo visi baidās no vēja un smiltīm, kas sāpīgi sitas pret kailajiem locekļiem. Eju un neko neredzu – mati pland pa gaisu. Jūra trako, un, lai blakus stāvošs cilvēks ko dzirdētu, ir jāpaaugstina balss. Saspraužu matus un apbrīnoju milzīgos vilņus, man mute paliktu vaļā, ja vien nebūtu baiļu no smilšu daudzuma, kas pēc tam tur atrastos. Šie viļņi nepārprotami vilina, es uzloku bikses un iebrienu ūdenī, bet tas ir par maz, vienkārši nespēju atturēties – pārģērbos un gāju peldēties. Tas ir smieklīgi un citiem neizprotami, bet es sajutos kā dieviete, brīva kā putns debesīs, kaut gan man nav ne jausmas, kā jūtas putns, man gribējās kliegt un smaidīt bez apstājas. Tas bija dievīgi, un nekāda sakara ar dievu. Could live that day over and over again..

Gads

Šajā lietainajā vakarā, precīzi 9 un 45 minūtēs, apritēja gads kopš tika publicēts mans pirmais raksts. Bija tas iekš Sviesta Cibas, kaut kas man tur nepatika, tāpēc to vietu pametu, pārvācos uz zurnals.id, kas, kā zināms, aizgāja pa pieskari, novezdams mani šeit. Palasu vecos rakstus, smaids sejā parādās :) Nu ok, lai citi arī pasmejas. Tagad smieklīgs liekas kādreiz uzdotais jautājums “a kas ir blogs?” :) Eh… gribētos tikai, lai nezūd iedvesma un apņēmība, savādāk – we will survive :) sākums jau vienmēr tas grūtākais.

Paldies cilvēkam, kas mani ievilka šajā padarīšanā un visiem, kas šos skricelējumus lasa.

Prieki

Vasara nāk virsū ar saviem priekiem.

Daži no manējiem:

• Šodien uzstādīts jauns rekords – 60 apļi, pagājušās nedēļas rekords bija tikai 55, par veseliem 5 apļiem vairāk.
• Svelmaina saule, kas pie aktīvas fiziskas slodzes (pie tā pieder arī aktīva pirkstu darbība – drukāšana) noved pie ūdens trūkuma organismā, un tas savukārt var novest pie tā, ka tu vairāk neko nesaproti.
• Tiku vaļā no vergošanas “Neldā”, par to man ir patiess prieks, jo gaisa t° tur iekšā sasniedza pat 33°C, neteiktu, ka izcili apstākļi darbam.
• Es saņēmu savu pirmo[nožēlojami mazo] oficiālo algu un sapratu, ka cilvēki, kas labprātīgi iet strādāt veikalā ir galīgākie idioti un vēl – nav vērts pārāk censties citu labā, jo tas neatmaksājas. Viss jādara tikai un vienīgi sevis labā.
• Ar mīļumu kopā esam jau 4 gadus. Mīļums ir mans kaķis, kuram 4.jūlijā bija dzimšanas diena.
• Šķiet, ka esmu atradusi ideālo šampūnu maniem matiem; ciest nevaru, kad mati spurojas. Ne vienmēr labākās lietas ir tās dārgākās.
• Saulrieti. (bez komentāriem)
• Nopirku sev ārkārtīgi jaukas kurpes, kas izden mani no mazvērtības kompleksa par savu īso augumu. Tas ir labi.
• Vēl labāk ir tas, ka man sāk patikt savs spoguļattēls – ceļas zem zemes noraktais pašvērtējums.

Un kā pēdējais punkts:

• Es vienkārši cenšos atpūsties. Un aizmirsties – nedomāt ne par kādām problēmām un arī par to, ka vasara jau pusē. Galvenais ir justies labi, ko visiem arī novēlu (tāpat vien) : )

Vietējā mēroga dienas notikums

Galvenais ir laikā paspēt visu ieraudzīt (šajā gadījumā – iziet uz balkona), un paveras skats uz nepierasti lielu cilvēku skaitu, kas sakoncentrējies vienā vietā. Tātad, var izdarīt secinājumu, ka kaut kas ir noticis, kaut kas nelabs, jo nelaimes ļoti piesaista cilvēku uzmanību.

Iesākās viss ar šo.

Kāds guļ zemē, turklāt šīs gulēšanas iemesli ir nenosakāmi, vismaz no mana novērošanas punkta ne.

Tālāk ierodas ĀP, vēl pēc kāda laika arī policija. Bildes kaut kādas nekādas, ārā tumšs un vēl samērā tālu, tāpēc pateikšu, ka, protams, apkārt bija savācies vesels bars cilvēku, neskatoties uz diezgan vēlo vakara stundu ~23.00-00.00. Šajā laikā būtu jāguļ, bet viņi apkārt vazājas :D

Interesanti, vai rīt kaut kur pastāstīs par šo rajona notikumu, bet varbūt “Degpunkta” vadītājs monotoni priecīgā balsī paziņos, ka “diemžēl bojā gājis kāds cilvēks”.